Dramaturgs Evarts Melnalksnis par dīkstāvi šobrīd nevarētu sūroties, tomēr karantīnas apstākļi izmaiņas ikdienas ritējumā un darbu plānos ir ieviesuši. Atcelta pirmizrāde Liepājā, un uz nezināmu laiku apturēta izrādes “Lepnums un aizspriedumi” skatuves dzīve, kas pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī svinēja vakarā, kad valdība valstī izziņoja ārkārtējo stāvokli.
Dramaturgs aktīvi strādā pie vairākiem projektiem. Svaigākais no tiem tapis kā pievienotā vērtība pērn Rīgas cirkā pirmizrādītajam “Kvadrifrona” iestudējumam “Zvēri ir nemierīgi”, kura centrā ir situācija no padomju varas vajātā krievu komponista Dmitrija Šostakoviča dzīves.
Tas iecerēts kā mācību materiāls vidusskolēniem, lai rosinātu domāt un diskutēt par dažādiem izrādē aplūkotiem vēsturiskiem un mākslinieciskiem aspektiem.
Evarts Melnalksnis skaidro: “Diezgan drīz pēc izrādes tapšanas tapa skaidrs, ka tas materiāls ir ļoti blīvs, interesants un labs un ka mēs varētu ar to strādāt tālāk. Tās tēmas, ko es iezīmēju – padomju laiks, tās ir mākslas, sabiedrības un režīmu attiecības, tas ir indivīds viens pats savā ieslēgtībā, ko mēs arī šobrīd savā ziņā varam piedzīvot, tikai pavisam citādi. Un tās ir tēmas, kas principā arī ar Latvijas kultūras vēsturi rezonē, un mēs sapratām, ka varbūt tas veids, kādā mēs ar to varam turpināt strādāt, ir šāds pedagoģiskais projekts.”
Rezultātā radīti apmēram piecu līdz desmit minūšu ilgi video ar dažādu jomu ekspertu komentāriem, pārdomām, skaidrojumiem un jautājumiem, ko papildina izrādes fragmenti.
“Piemēram, Eva Kristsone-Eglāja stāsta par literatūru Latvijā pēc padomju okupācijas, viņa pievēršas tieši tam, ar kādu ātrumu tiek dibināta Rakstnieku savienība, viņa runā par to, kāpēc padomju režīmam ir svarīgi veidot vēstījumus sociālisma stilā, kādā veidā mēģina pārliecināt sabiedrību ar literatūras, mākslas palīdzību par to, ka šis režīms ir leģitīms un nepieciešams. Viņa pievēršas Mārtiņa Zīverta, Vizmas Belševicas, Knuta Skujenieka gadījumiem kā piemēriem tam, kas notiek ar autoru, kurš atļaujas pateikt [savu viedokli] vai atsakās sadarboties,” stāsta dramaturgs.
“Deniss Hanovs, kurš pievēršas plašākam kontekstam, ko vispār nozīmē totalitāra sistēma tā laika Eiropā kopumā, arī Padomju Savienībā, viņš runā arī par avangarda mākslas attiecībām ar varu, viņš pievēršas arī Šostakoviča gadījumam, komponista attiecībām ar Staļinu; [Hanovs analizē] to, kāpēc Krievijā kopumā ir tādas savdabīgas attiecības jau vēsturiski starp mākslinieku (jau kopš Puškina laika) un caru, vēlāk Staļinu un caru; mūsdienās viena no metaforām, ko redzam, – režisors Serebreņņikovs, kurš arī pavadīja ilgstoši ieslodzījumā,” klāsta Melnalksnis.
Projekts tapis sadarbībā ar izglītības speciālisti Inesi Vilciņu, kas veidojusi mācību stundu metodiskās darba lapas, kur ir uzdevumi gan skolotājiem, gan skolēniem literatūras, kulturoloģijas, vēstures nodarbībām. Evarts Melnalksnis gan uzsver:
“Es domāju, ka skolotāji var arī to izmantot radoši un arī citās jomās noteikti.”
Video un metodiskie materiāli šonedēļ būs pieejami neatkarīgās teātra trupas “Kvadrifrons” mājaslapā.
