Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Grāmata par Aivaru Neibartu jeb Ņurbuli

«Fake News!» - izrāde no informācijas driskām

«Kvadrifrona» izrāde «Fake News!» izaicinājusi pirmo skatītāju modrību

Ir bezgalīgi daudz paralēlo dimensiju, Austrālija nemaz neeksistē, un ir teorija, ka vilcienā laiks rit lēnāk. Tie ir daži no piemēriem, ko jaunākajā izrādē “Fake News!” skatītājiem piedāvā teātra trupa “Kvadrifrons”, teātra valodā runājot par lasītāju modrību izaicinošajām viltus ziņām. Radošā komanda mēnešiem ilgi pētījusi materiālus interneta plašumos un meklējusi ziņas no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Dažas no tām jau būs dzirdējis teju ikviens. Savāktais materiāls esot milzīgs, tāpēc katra izrāde solās būt citāda.

Kādā siltā, lietainā pēcpusdienā divi aktieri, horeogrāfe un scenogrāfs nolēma uztaisīt izrādi par to, kā viss ir patiesībā, – vēsta teātra trupas “Kvadrifrons” jaunākās izrādes “Fake News!” pieteikums. Dramaturga Evarta Melnalkšņa ideja Klāva Meļļa režijā skatuves versijā tapusi, visai komandai vācot kopā visdažādākās informācijas driskas un lasot ziņas, un balstoties Latvijas Kultūras akadēmijas studentu veiktā pētījumā par viltus ziņu jēdzienu.

“Man liekas, ka to īstenībā varētu ietērpt arī dramatiskā teātra valodā, bet šajā gadījumā tā vairāk ir performatīva pieeja, kurā aktieri stāsta šos sevis un mūsu atrastos [stāstus],” skaidro izrādes režisors Klāvs Mellis.

Izrādes aktieris Reinis Boters savukārt uzsver:

“Tas, ko es gribu pateikt, laikam ir tas, ka vajadzētu tomēr aizrakties līdz tam avotam. Viltus ziņu jau arī vari “nošērot” kā tādu joku, bet, ja to uztver nopietni, tad sākas problēmas.

Un es arī, kad mēs taisījām izrādi, vairākas reizes esmu “Facebook” paziņām aizrādījis par to, ka “šito varbūt nevajadzēja, kur tu šito atradi” – tad viņi paskatās un saka, jā, jā, nekam jau vairs nevar ticēt.

Aktrise Ance Strazda norāda uz būtisku viltus ziņu parādības niansi: “Bieži par viltus ziņām mēs katrs personīgi traktējam kaut ko, kas vienkārši nesakrīt ar mūsu viedokli, un tā ir vēl viena tāda smalkāka kategorija.”

Teātra kritiķe Edīte Tišheizere pēc izrādes noskatīšanās komentē trupas darbu:

“Man ļoti patīk viss, ko viņi dara, jo viņi, man liekas, dzīvi neņem tik šausminošā nopietnībā kā mēs - pārējie. Bet, kad tālāk padomā, tad viss, ko viņi saka, ir taisnība.”

“Es domāju, ka izrādes forma ir ļoti atbilstoša tam nosaukumam visos iespējamos veidos,” pauž pirmizrādes skatītājs, kinorežisors Matīss Kaža. “Gan tajā, kā tiek organizēts tās saturs ar zvaniņiem un nebeidzamo ziņu pārplūsmu, kas ir mūsu pasaulē, gan arī scenogrāfijā – brīnišķīgais pulkstenis, kas tā neuzkrītoši it kā tur atrodas labajā skatuves malā, patiesībā nemaz neatbilst īstajam, reālajam izrādes laikam, tādējādi apmuļķojot skatītāju.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti