Kustību un vizuālās mākslas saruna – izrāde «Ļoti labas minūtes»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

"Uzreiz bija skaidrs, ka tas ir artefakts pats par sevi un tā pret to arī jāattiecas – kā pret eksponātu," par Elīnas un Rūdolfa Gediņu piedāvāto kustību materiālu izrādei "Ļoti labas minūtes" saka Reinis Dzudzilo. Krista Dzuzilo piebilst, ka tas bijis arī ārkārtīgi runātīgs ne tikai ķermeņa valodā, bet arī idejiskā, domāšanas valodā. 

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Mākslinieki uzsver, ka darbs tapis absolūtas savstarpējas uzticēšanās rezultātā un lielā mērā tas bijis iespējams tikai tāpēc, ka tam varējuši veltīt daudz laika. "Mēs esam izveidojuši darbu, kas prasa darbu," smej Rūdolfs Gediņš. Izrādē netiek izmantota mūzika un, kā atzīst Elīna Gediņa, autori nedaudz piespiež skatītāju skatīties. Gan izpildītājiem, gan skatītājiem šajos apstākļos ir daudz mazāk, aiz kā aizslēpties.

Video sižets vēsta par kustību mākslinieku Elīnas Gediņas un Rūdolfa Gediņa kopā ar vizuālajiem māksliniekiem Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo radītu izrādi "Ļoti labas minūtes", kas pagājušajā mēnesī piedzīvoja savu pirmizrādi uz Dailes teātra lielās skatuves. Izrāde tapusi diviem mākslinieku pāriem domājot  par trešo pāri – Asju Lācis un Valteru Benjaminu.

Izrāde "Ļoti labas minūtes", atsaucoties Benjamina “Maskavas dienasgrāmatai“, pamatā rodas kustību mākslai un vizuālajai mākslai sarunājoties. Abi mākslinieku pāri ir dziļā pārliecībā, ka šīs mākslas formas viena otru papildina un spēj veidot spēcīgu veselumu. Izrāde ir kā sievietes un vīrieša ķermeniska saruna bez vārdiem, kurā abi ir iesprostoti ne tikai savās attiecībās, bet arī sarkanajā kubā.

Tas iezīmē divu cilvēku neizbēgamo blakuseksistenci, kas ir pilna spēles, absurda, pārpratumu, dusmu, prieka, seksualitātes, ziemas un vasaras.

Izrādes izpildītāji ir Elīna Gediņa un Rūdolfs Gediņš. Izrādes tērpus un scenogrāfiju radījuši mākslinieki – Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo. 

Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu

Video intervija ar Elīnu Gediņu, Rūdolfu Gediņu, Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.

Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.

Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".

Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.

Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti