Izstādes skatītājam iespējams iegremdēties leģendārā Anša Rūtentāla radošajā mantojumā, apskatīt fotogrāfijas, skices, dienasgrāmatu zīmējumus, klausīties viņa mūzikas kolekciju un ar basām kājām iemēģināt skatuvi, uz kurai līdzīgas mākslinieks pats stāvēja 1980. gadā izrādē “Atmoda”.
10. septembrī izstādes mājvietā – galerijā “Istaba” – apmeklētājus sagaida performance “Viņš liek aizvērt acis”, kas stāstīs par Rūtentāla personību. Savukārt 11. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” atkal tiks izrādīta laikmetīgās dejas izrāde “Rezonanse. Trīs”, kas tapusi trīs horeogrāfiem iedvesmojoties no mākslinieka 80. un 90. gados radītajiem darbiem.
Izstādes kuratore, Anša Rūtentāla Kustību teātra projektu vadītāja Guna Bīriņa stāsta, ka izstāde ir mēģinājums meklēt atbildes uz jautājumu – no kurienes Rūtentālam nācis talants un spēks.
“Katrs, ko Ansis sauca par kustoni, kas bija aktieris viņa teātrī, to brīnišķīgi saprata un izjuta no katra pieskāriena. [..] Viņš mīlēja savu aktieri, un es šobrīd varu domāt tikai par to milzīgo apjomu, ko tajos ļoti skumjajos 70.-80.-90. gados Ansis mums spēja iedot.”
Ar piemiņas izstādi Anša Rūtentāla kādreizējie audzēkņi jeb kustoņi turpina atzīmēt mākslinieka jubileju. 28. maijā viņam būtu apritējuši 70 gadi. Veidojot izstādi par Ansi Rūtentālu, radošā komanda atradusi it visu, ko savulaik mākslinieks bija pateicis ekrānā.
“Tas, kāpēc es atnācu uz Rīgas pantomīmu, principā bija Anša liels nopelns, jo tajā laikā es mācījos Lietišķās mākslas vidusskolā, un pretī maniem logiem kopmītnēs ''būvīšu'' klubs dziļi pagalmā. Vakarā, skatoties pa logu, redzēju nesaprotamas ēnas, bet ļoti suģestējošas,” stāsta kino un televīzijas režisore, Anša Rūtentāla kādreizējā audzēkne Lūcija Ločmele.
Aktrise un Anša Rūtentāla kādreizējā audzēkle Raimonda Vazdika atklāj, ka Anša skolu izmanto katru dienu: “Pietiek jau ar vienu žestu, galvas pagriezienu, skatienu, stāju, lai izteiktu to, ko es domāju un jūtu. Un tā viņa skola, devums nekur nepazūd. Tas visu laiku dzīvo manī un citos viņa skolniekos.”
