Teātra kritiķe Maija Svarinska aizvadīto teātra sezonu dēvē par „tradicionāli labu”.
Bija tikai viens negaidīts izrāviens, bet kopumā daudzas izrādes rotē – rotē gan režisoru skatījums, gan repertuāra izvēle, gan aktieru spēle un laika pasniegšana. Daudz kas ir labi, bet ļoti līdzīgi,” vērtē Svarinska.
Savukārt teātra kritiķe Zane Radzobe atzīst, ka viņai ir „emocionāli dīvaina” attieksme pret sezonu, kas sākās ļoti spoži.
Bija pieci seši ļoti labi uzvedumi, bet tikpat – likušies ļoti slikti, bet kopumā noslēgumā, man šķiet, tā ļoti harmoniska, nav spilgta vai katastrofāla, atstāj vienmērīgu, sabalansētu iespaidu,” pārdomās dalās Radzobe, kura šogad būs arī „Spēlmaņu nakts” žūrijā.
Radzobe prognozē, ka lielākās diskusijas žūrija aizvadīs par aktieriem, un „neiedomājama konkurence” būs aktieru vīriešu vidū.
Teātra kritiķe Ieva Rodiņa savukārt aizvadīto sezonu nosauc par vienmērīgu, kas šajā gadījumā nav jāsaprot kā pozitīva iezīme.
Aizvadītā sezona bijusi nevis režijas, bet tieši aktieru zīmē. Ir ļoti daudz talantīgu aktiera darbu, jo ir aktieri, kas ir pēkšņi uzmirdzējuši, un ir aktieri, kas apliecinājuši mērķtiecīgu, sistemātisku profesionālu darbu, piemēram, Dainis Grūbe Dailes teātrī, kuram ir spilgta sezona. Agnese Jēkabsone ar „Piafu” Liepājas teātrī,” stāsta Rodiņa.
No režisoriem veiksmīga bijusi Intara Rešetina debija Dailes teātrī ar izrādi „Nakts vēl nav galā”. Rodiņai daudzsološāki šķiet tieši Mazo zāļu eksperimenti – „Ezeriņš” un „Truša alā” Nacionālajā teātrī, kā arī „Nakts vēl nav galā” Dailes teātrī.
Tajā pašā laikā Zane Radzobe kolēģes minēto sezonas vienmērīgumu uzskata par pozitīvu iezīmi, jo izrādes ir profesionāli veidotas un ir spilgti mākslas darbi, lai arī nav novatoriskuma.
Vienlaikus Radzobe norāda uz katastrofālu tendenci šosezon – plānošanas trūkumu, proti, desmitiem izrāžu ir „izlaistas pāris nedēļas pirms tam, kad profesionāli varētu tikt parādītas skatītājiem”.
„Tas ir šausmīgi, tā nedrīkstētu būt. Kāpēc skatītājam būtu jāredz sliktas izrādes? Šīs sezonas nagla – „Peldošie-ceļojošie” [Jaunais Rīgas teātris] - pirmās trīs nedēļas bija nebaudāmā kvalitātē, bet tagad izrāde ir ļoti laba. Teātriem ir jādomā, kā sabalansēt mēģinājumu procesu, kā nepieļaut, lai šis brāķa procents būtu tik ļoti augsts,” uzsver teātra kritiķe.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" iespējams noskatīties šeit.
