Nora dzīvo bezrūpīgā laulībā ar vīru, līdz apstākļu sakritības rada izmaiņas jaunās sievietes dzīvē. Pagātnes noslēpumu ietekme kļūst par iemeslu pārvērtēt ģimenes līdzšinējās attiecības. Lai arī lugā runā par 19. gadsimta sabiedrības vīrieša un sievietes lomu sadalījumu laulībā, kur dominē vīriešu radītā kārtība, Noras izaugsmes un sevis apzināšanās tēma rada pārdomas par mūsdienu sieviešu dzīvesstāstiem.
„Luga ir par sievietes emancipāciju, par sievietes mainīgo lomu modernā pasaulē, un tā luga joprojām izrādās ārkārtīgi laikmetīga,” atzīst teātra kritiķe Zane Radzobe.
„Šeit, man liekas, tas traģiskums un tas ārkārtīgais skaudrums ir tajā, ka viņa ir pilnīgi pieaugusi normāla sieviete – viņa tikai ir ārkārtīgi traumatiskās attiecībās. Un skatīties uz to kontrastu, kas ir starp viņu dzīvē un attiecībās, kas ir ārkārtīgi personību iznīcinošs konteksts, tas tiešām ir ļoti skaudri,” saka kritiķe.
Režisore Māra Ķimele atzīst, ka stāsts ir par pakļaušanos, kam cilvēki ļaujas labprātīgi un ar prieku. Smalkā robeža starp mīlestību un atkarību bieži vien tiek pazaudēta.
„Tas, ko mēs saucam par mīlestību, kas katram skaitās mīlestība, ko katrs sauc šajā vārdā, - tā ir pati galvenā lieta, kas man šķiet svarīga šajā lugā un arī spēja labot savus soļus aplamos. Te ārkārtīgi bagāta tā luga ir,” saka režisore Māra Ķimele.
„Man patīk, ka Māra Ķimele ir ļoti nopietni piegājusi tekstam un izravējusi ārā visu to, kas šodienas laikmetā izskatītos arhaiski divu cilvēku attiecībās. Būtībā viņa akcentē abas puses, ne tikai Noras pārvērtībām, atkarību attiecībās ar vīru. Tur ir izlīdzināts skatījums,” vērtē teātra kritiķis Normunds Akots.
Stāsts par Helmeru ģimenes traģēdiju ir balstīts uz patiesiem notikumiem. Henriks Ibsens tajā ir izmainījis tikai beigas, ļaudams jaunajai sievietei pašai pieņemt lēmumu mainīt dzīvi. Iestudējumā Noras sievišķīgās enerģijas spēku attēlo Jana Čivžele, bet viņas uzmanīgo, noteikumus mīlošo laulāto draugu - Ivars Krasts.
