Kultūras ziņas

Liliputija. Ironiskas instalācijas. Papīra brīnumi

Kultūras ziņas

Lāčplēša Kara ordenim – 100

Dmitrijs Krimovs un "Zelta maska"

Krievijas režisors Krimovs un «Zelta maska» Rīgā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā un Dailes teātrī, kā arī Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā no 19. līdz  28. oktobrim notiek ikgadējā Krievijas teātru labāko izrāžu parāde, ko zinām ar nosaukumu “Zelta maska Latvijā”. “Zelta maska” ir Krievijas teātra apbalvojums, analogs mūsu Spēlmaņu nakts balvai, un uz Latviju ik rudeni tiek vestas izrādes – “Zelta maskas” laureātes. Šogad tās ir sešas.

Viena no tām tapusi pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina”. Tās nosaukumā izmantots Kareņinu dēla vārds Serjoža, un to iestudējis viens no mūsdienu Krievijas godalgotākajiem režisoriem Dmitrijs Krimovs.

Dmitrijs Krimovs, pēc profesijas scenogrāfs, kā režisors visās izrādēs rada groteski savādu realitāti, kas lielākoties sakņota lielajā krievu klasikā. 

Krimovs raidījumam "Kultūras ziņas" atklāj: “Tā nu ir sanācis, ka tiešām iestudēju krievu klasiķu izrādes...” Un uz novērojumu, ka klasiskiem darbiem piedāvā grotesku skatījumu, atbild:

“Bet paskatieties pa logu, tā ir traka realitāte. Es domāju, nevis jūsu realitāte, bet es nedomāju arī tikai mūsu realitāti. Ja pūķis skatās spogulī, tas vienalga ir pūķis.”

Izrādē galveno – Annas Kareņinas - lomu spēlē Krimova ilggadējā aktrise Marija Smoļņikova, neparastas faktūras un temperamenta māksliniece.

“Mūs galvās ir stereotipi. Mēs vienmēr iztēlojamies Oņeginu kā garu, slaidu skaistuli, bet pats Puškins bija neliela auguma un tumšu sejas krāsu. Kāpēc lai viņš domātu, ka Oņegins bija garš? Poēmā par to ne vārda. Tāpat Kareņina. Kādreiz modē bija apaļīgas sievietes. Tagad sēž uz diētas. Bet mūsu izrāde... Nezinu, vai tas ir kaut kas jauns, bet šo izrādi es iestudēju viņai...domājot par viņu,” stāsta Krimovs.

Festivāla «Zelta maska Latvijā» programmā ir iekļautas izrādes, kuras īpaši augstu novērtējusi Krievijas nacionālās teātra balvas «Zelta maska» žūrija un festivāla «Zelta maska Latvijā» ekspertu padome.

Lielās skatītāju intereses dēļ Aleksandra  Puškina Maskavas Drāmas teātris izrādi “No arodskolas” 22. oktobrī izrādīja divas reizes. Tas ir stāsts par arodskolas audzēknes dēmonisko valdzinājumu un viņas liktenīgo lomu filozofijas pasniedzēja dzīvē. Taču arī pasniedzējam ir savi biedējoši noslēpumi. Lugas valoda ir svaiga un asa, tāda, kādu to dzirdam ikdienā, neizskaistināta, arī rupja. Iestudējuma režisors ir Semjons Serzins.

Izrāde “No arodskolas” 2018. gadā nominēta “Zelta maskai” kā “Labākais dramaturga darbs”. Aleksandra Puškina Drāmas teātra mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Pisarevs bija gandarīts, ka Rīgā viesojas arī izrādes autors Andrejs Ivanovs.

“Tā ir absolūti brīnišķīga luga. Man īpašs prieks, ka visas galvenās lomas iestudējumā spēlē mani audzēkņi, kuri pavisam nesen absolvēja studiju MHAT (Maskavas Akadēmiskā dailes teātra skola),” raidījumam "Kultūras Rondo" uzsver Jevgeņijs Pisarevs. “Pašlaik lugu iestudē ne tikai daudzviet Krievijā, bet arī citās zemēs.

Tas notiek tādēļ, ka Andrejs Ivanovs atšķirībā no citiem mūsdienu dramaturgiem, kuri raksta brīnišķīgas lugas, pārvalda dramaturģijas likumus.

Viņš saprot, kas ir tēlu attīstība, notikums un ko nozīmē skatītāju līdzpārdzīvojums notiekošajam uz skatuves. Es ceru, ka šis iestudējums radīs atbalsi skatītājos.”

Rīgā varēja sastapt arī lugas autoru, dramaturgu un scenāristu no Baltkrievijas Andreju Ivanovu. Jāpiebilst, ka mēs Latvijā pazīstam citu viņa lugu “Tas viss ir viņa”, ko 2014. gadā režisors Georgijs Surkovs ar nosaukumu “Viss ir viņa” iestudēja Daugavpils teātrī un saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu. Toreiz Andrejs Ivanovs apmeklēja pirmizrādi Daugavpils teātrī, bet Rīgā viņš ir ieradies pirmo reizi.

23. oktobrī “Zelta maska Latvijā” arī ar Aleksandra Puškina Drāmas teātra izrādi „Solījums rītausmā” viesojās Liepājas teātrī. Šis pats iestudējums 19. oktobrī Latgales vēstniecībā “Gors” atklāja festivālu „Zelta maska Latvijā”.

Programmā iekļauti arī divi Latvijā pazīstamā režisora Konstantīna Bogomolova darbi - Maskavas Dailes teātra izrāde “Vīri un sievas”, kas tapusi pēc Vudija Alena filmas, un Georgija Tovstonogova Lielajā dramatiskajā teātrī tapusī izrāde “Slava”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti