Labrīt

Latvijas drukātajiem medijiem krievu valodā pārmet norobežošanos no kara

Labrīt

Labklājības ministre: Jāpanāk minimālo ienākumu slieksņa palielināšana

Ķermeņa un krēsla magnētiskās attiecības izrādē risina horeogrāfe Sintija Siliņa

Krēsls uz deju grīdas. Ģertrūdes ielas teātra izrādē pētīs sēdēšanas paradumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Sēdēšana mūsdienu cilvēkam ir tik ierasts ķermeņa stāvoklis, ka ikdienā mēs reti aizdomājamies par sēdēšanas lielo kaitējumu mūsu ķermenim. Zinātnieki to pat mēdz salīdzināt ar smēķēšanas postošo ietekmi uz veselību. Lai mākslas valodā runātu par šo tematu, horeogrāfe Sintija Siliņa ir radījusi izrādi "Mans līgums ar krēslu", kam 28. decembrī būs pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī. Izrāde nebūs audzinoša vai pamācoša, bet gan poētisks un mazliet paradoksāls stāsts, kas risina ķermeņa un krēsla magnētiskās attiecības.

Mēs jau ilgus gadus esam sēdētāju sabiedrība, bet kovida laiks to veicināja vēl vairāk; tas arī rosināja horeogrāfi Sintiju Siliņu izveidot izrādi, kas mākslas valodā apspēlē sēdēšanas ietekmi uz cilvēka ķermeni. Izrādes galvenie varoņi arī būs ķermenis un krēsls un to abu magnētiskās attiecības. Žanriski horeogrāfe savu veikumu dēvē par ķermeniskas pieredzes izrādi, jo tā ikvienu rosinās novērot savus ķermeņa stāvokļus dažādās situācijās.

"Es tiešām pamanīju sevī un līdzcilvēkos, ka mēs esam kļuvuši no Homo Sapiens par Homo Sedens, ko mēs varētu tulkot kā sēdošo cilvēku.

Tā ir jaunā realitāte. Bet paradokss ir tajā, ka ķermenis ir paredzēts kustībai. Mūsos ir ļoti daudz kaulu, muskuļu, locītavu, lai veiktu dažādas veida kustības. Bet tās visas tiek apslāpētas un minimizētas līdz tam, ka mēs neizmantojam savu ķermeni. Un šī pretruna man bija spēcīgs impulss, lai krēslu metaforiskā nozīmē izsauktu uz deju grīdas," stāsta Siliņa. 

Mūsdienu cilvēka attiecības ar krēslu izrādē tiks risinātas dažādos slāņos, sākot no tīri fizioloģiskā, kas ļaus uzzināt, kādi fizioloģiski procesi notiek ķermenī, kad mēs sēžam, un beidzot ar sociālkulturālo un politisko slāni, jo krēsls ir ļoti pateicīgs objekts, lai ar to saistītu visdažādākās asociācijas.

Sintija Siliņa izrādi veidojusi ciešā sadarbībā ar dramaturgu Evartu Melnalksni, kurš, strādājot pie izrādes, iedziļinājies virknē avotu, to vidū arī Arizonas Universitātes Majo klīnikas doktora Džeimsa Levina atziņās, kurš dramatiski apgalvo, ka mūsdienu cilvēks sevi nosēž līdz nāvei. "Viņš to salīdzina ar smēķēšanu. Viņš saka – ja agrāk, kad smēķētāju bija vairāk, tā tāpat bija tikai daļa no sabiedrības, bet sēžam mēs visi. Un, jo vairāk mēs sēžam, – viņš saka – jo vairāk minūšu un stundu tiek atskaitītas no mūsu dzīves, tāpēc ir laiks piecelties jebkurā gadījumā," skaidro Melnalksnis.

Izrāde "Mans līgums ar krēslu"
Izrāde "Mans līgums ar krēslu"

Izrādes noskaņa nav fatāla, tā nav arī pamācoša vai audzinoša, tomēr izrādes veidotāji būtu ļoti iepriecināti, ja tā spētu pievērst uzmanību mūsu ķermeņa unikalitātei un vajadzībām un mēs no krēsla pieceltos daudz biežāk, nekā esam ieraduši.

Melnalksnis uzsver: "Mēs esam mēģinājuši atkost pašu būtību, ko nozīmē sēdēt, kas ir ķermenis, kas ir krēsls, kādas ir līdzības starp ķermeni un krēslu, kāda ir krēsla vēsture. Bet visvairāk mēs esam koncentrējušies uz – šeit un tagad. Vienkārši, lai mēs pamanītu to, ka mēs atkal sēžam. Mēs atkal sēžam trolejbusā, mēs atkal sēžam lidmašīnā, mēs atkal sēžam teātrī. Visur mums ir jāsēž, un tāpēc vienkārši ir vērts ieraudzīt to, ka mēs atkal sēžam un ko mēs varam izdarīt, lai pieceltos. Cerams, ka izrāde vienkārši mudinās par to padomāt un varbūt ieviest kādas mazākas vai lielākas izmaiņas savā ikdienā. Izrādē kā jau dramaturģiskā darbā ir dažādi izaicinājumi, arī konflikts starp ķermeni un krēslu, bet beigas būs labas."

Izrādē dejos un darbosies dejotāja Agnese Bordjukova, bet ar saviem ķermeņiem par izrādes līdzdalībniekiem kļūs arī skatītāji.

"Ar krēslu šajā izrādē būs jāsadarbojas visiem – gan man, gan skatītājiem," atzīst Bordjukova. "Mēs esam ļāvušies šajā izrādē fantāzijas lidojumam, un vienlaicīgi tā ir jauks atgādinājums, ka vajag tiešām vairāk kustēties, jo ar to sēdēšanu ir sarežģīti nu jau visiem, arī dejotājiem. Esmu piefiksējusi, ka sēdēšanai piemīt kaut kāds īpašs magnētisms. Arī izrādē izskanēs tāda frāze, ka – gribas apsēsties ļoti bieži."

Scenogrāfiju izrādei veidojis Rūdolfs Bekičs, kostīmus – Kitija Geidāne, bet skaņu ainavu Maksims Šenteļevs.

Evarts Melnalksnis uzsver: "Maksims Šenteļevs konceptuāli ir ņēmis ķermeņa skaņas un krēslu krakšķu skaņas, jo ir sava līdzība starp ķermeni un krēslu, un tad pārstrādājis to elektroniskā skaņu ainavā un iesaistījis to izrādes dramaturģijā. Tas ir arī ļoti spēcīgs izrādes slānis."

Horeogrāfes Sintijas Siliņas izrāde "Mans līgums ar krēslu" ceļu pie skatītājiem sāks trešdien, 28. decembrī, Ģertrūdes ielas teātrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti