“Triptihs: Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa” ir Justīnes Kļavas, Kārļa Krūmiņa un Klāva Meļļa pārdomas par varas izpausmēm mūsdienu sabiedrībā, apvienojot mākslinieku dažādos skatījumus vienā mākslas darbā. Lugu galvenie varoņi risina attiecības kādā Latvijas mazpilsētā, prestižā skolā un galvaspilsētas burzmā.
Justīnes Kļavas komēdija “Džeks Uzšāvējs” notiek mazpilsētas policijas iecirknī, kur divi jauni izmeklētāji, ņemot talkā kailu dibenu fotogrāfijas, cenšas atrisināt kādu absurdu noziegumu. Luga ir mēģinājums noskaidrot, kā aizvainojums, bailes un alkas pēc mīlestības un atzinības neapzināti ietekmē indivīda piesliešanos tai vai citai uzskatu sistēmai.
Kārļa Krūmiņa skolas detektīvs “Skittles” risina konfliktu starp skolēniem un pedagogiem, kas radies pēc tam, kad pārkāpumu dēļ no skolas tiek izslēgti vairāki jaunieši. Vai uzvarēs draudzība un cilvēcība vai likumi un noteikumi?
Klāva Meļļa “Ludzas kadriļa” ir gandrīz drāma, kas norisinās starp diviem attiecību sarežģījumos nonākušiem jauniešiem. Tas ir darbs par mīlas krīzēm, attiecību revolūcijām un par patriotismu, kā sacītu prezidents Levits – valstsgribu. Arī par to, vai un cik lielā mērā ir jēga koķetēt ar tādu izteiksmes līdzekli kā pavisam vienkāršs un klajš tiešums.
Klāvs Mellis, atklāja, kā jūtas dienā pēc pirmizrādes: “Man tā visnotaļ pozitīvi. Es nezinu, kāpēc, bet es biju gatavojies uz to, ka trīs stundas “Dirty Deal Teatro” (sākumā pat bijām domājuši, ka varbūt būs četras) būs drusciņ mokoši, bet īstenībā beigās bija ļoti pat sakarīgi. Var ar interesi noskatīties.”
Justīne Kļava par notikušo pirmizrādi ir ļoti priecīga un atzina: “Es visvairāk priecājos par režisori Paulu Pļavnieci. Man liekas, ka viņai tas ir bijis tāds ļoti, ļoti liels izaicinājums veidot šos trīs absolūti dažādos materiālus, un viņa ir ļoti, ļoti veiksmīgi tikusi ar to galā.
Man par to bija tiešām ļoti pacilāts garastāvoklis. ”
Dramaturģe atklāja, ka izrādes tapšana patiesībā sākusies ar “Dirty Deal Teatro” producenti Annu Sīli, kura vēlējās izrādē runāt par indivīda attiecībām ar varu. Sākotnēji tika plānots apskatīt šo tēmu vēsturiskā kontekstā. Klāvs Mellis skaidroja: “Par tādām kā indivīda ietekmēm, kas mūsdienās joprojām ir saglabājušās no Padomju Savienības. Gan skatoties tajā laika griezumā atpakaļ, gan uz priekšu, bet viss, kā jau tas dabiski notiek, transformējas, plūst un mainās, bet man liekas, ka tās indivīda un varas attiecības tur joprojām… Pat ne indivīda un varas, varbūt pat tādas varas struktūras kaut kādā ziņā.”
Dramaturgi stāstīja, ka, izrādi veidojot, katrs saņēma uzdevumus, kas kuram ir jādara. Bija tikšanās ar režisori Paulu Pļavnieci, lai pārrunātu darbu, kā arī dramaturgi regulāri sūtīja materiālus režisorei. Klāvs Mellis atzīmēja: “Visu domājām ar viņu reizē, jo skaidrs, ka viņa ir tā, kas pēc tam liek kopā to kopējo bildi, kurai, no vienas puses, ir jābūt pilnībā eklektiskai, bet tomēr, no otras puses, kaut kādā veidā jāvieno, jāizveido tāds viens konkrēts stāstījums.
Kopumā mēs strādājām atsevišķi, un viens par otru zinājām diezgan maz.”
Justīne Kļava stāstīja, ka katram no dramaturgiem ir savs rokraksts: “Pirmais, ko es negribēju laist garām, ir uzrakstīt ļoti, ļoti grotesku un pārspīlētu lietu, jo tā vienkārši ir man sirdij tuva izteiksmes forma.” Dramaturģe arī vēlējās ar formas palīdzību ironizēt par tām tēmām, kas pēdējā laikā mediju telpā kļuvušas par kaut ko neaizskaramu. Dramaturģe atzīmēja: “Es pati to tagad saku, domāju, vai tā drīkst, jo man pašai tāds iekšējais cenzors – vai tā drīkst vispār?”
“Man šķita, ka šī forma un šo tēmu savienojums – jo tas ir, kā es redzu, ka šajā laikmetā vara pieder medijiem vai cilvēkiem, kas ir viedokļu līderi – bija visorganiskākais, kā pastāstīt to stāstu,” atklāja Kļava.
Klāvs Mellis gan atzina, ka viņam gājis diezgan grūti, jo viņš nav “pieredzējis rakstītājs” un līdz šim rakstījis teātra tekstus tikai pats savām izrādēm. Šī viņam bijusi interesanta pieredze: “No vienas puses, uzdevumu uztvēru nopietni, no otras puses – kā avantūru.” Tādēļ dramaturgam tas prasījis ilgu laiku.
Mellis norādīja – viņaprāt, darba formai jāizriet no satura, tāpēc viņš daudz domājis tieši par lugas saturisko pusi. Dramaturgs stāstīja: “Sākumā biju uzrakstījis pusi no šādas versijas, kad tas bija darbs par Elitas Veidemanes jaunību, pēc tam tas bija darbs pieciem draugiem, kas 70. gados kāpj Kazbekā, tad tas bija darbs par pirmo “Depeche Mode” koncertu Latvijā, Jūrmalā, tenisa kortos. Un tā no visām šīm tēmām attīstoties, tas beigu beigās nonāca līdz tam, par ko tas ir. Līdz ar to nevarētu teikt, ka es visu darīju ļoti apzināti un visu biju ļoti izdomājis jau sākumā. Es vairāk skatījos, uz kurieni tas ved.”
Iestudējums "Triptihs: Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa" Paulas Pļavnieces režijā "Dirty Deal Teatro" pirmizrādi piedzīvoja 7. oktobrī.
Triptihu veidoja režisore Paula Pļavniece kopā ar aktieriem Anci Strazdu, Intu Tiroli, Annu Klēveri, Ivaru Krastu, Agri Krapivņicki, Andi Strodu un Jāni Kroni, scenogrāfi Austru Hauks, horeogrāfu Rūdolfu Gediņu, skaņu mākslinieku Reini Indānu, gaismu mākslinieku Jāni Sniķeri un tērpu mākslinieci Elīnu Pērkoni.
