Franču mūzikas izvēle nav nejauša, saka izrādes „Par mīlestību” režisors Leons Leščinskis, tai ir saistība ar viņam tuvā dzejnieka Klāva Elsberga dzīvi.
„Franči, Francija un Apolinērs (poļu izcelsmes franču dzejnieks) bija būtiska Elsberga dzīves sastāvdaļa. Tā ir ļoti skaista mūzika, dziedātāja pseidonīmā ZAZ un aktrise Everita Pjata, kura to ļoti labi spēj izdarīt, tāpēc tie ir franči,” skaidro Leščinskis.
Aktrises Everitas Pjatas emocionālais dziedājums kamerzālē, kur skatītājs ir pietuvināts aktieriem, kļūst par vēl vienu tēlu uz skatuves, kas Klāva Elsberga dzejas dziļumam un Leona Leščinska intīmajam dzejas lasījumam piešķir sapņainu vieglumu. Savas domas un sajūtas par iestudējuma veidošanu pauž aktrise Everita Pjata.
„Tas ir dialogs - caur vārdiem un mūziku, arī klātesot – man un Leonam. Kā mēs, piemēram, strīdamies, man ir ideja par to, kas ir mīlestība, bet Leons var arī pateikt, sapņo vien – meitēn. Jā, tas ir dialogs caur mūziku un emocijām,” uzskata aktrise Pjata.
es esmu tā upe kur dvēsele domīgi kuģo
upe kas neguļ un lēni kā nopūta plūst /K.Elsbergs/
Dzejnieks Klāvs Elsbergs no dzīves aizgāja jaunībā. Lai arī viņa literārais mantojums nav apjomīgs, viņa darbiem ir nozīmīga loma latviešu literatūrā. Liepājas teātra aktieris uzsver, ka šobrīd dzejo daudzi, bet dzejnieku ir maz, Klāvs Elsbergs ir dzejnieks, saka Leons Leščinskis.
„Es šausmīgi sen to gribēju to darīt. Kad viņš gāja bojā, viņam bija tikai 28 gadi. Man tagad ir krietni vairāk. Tagad ir īstais brīdis to darīt,” uzskata režisors.
Tieši šogad februārī aprit 30 gadi kopš dzejnieka aiziešanas mūžībā.
Agrāk dzejas lasījumi bija populārs žanrs, kas pēdējā laikā nepelnīti aizmirsts, saka aktieris un režisors.
Dzejas izrādes veidošanai par mīlestības tēmu ir vēl kāds būtisks arguments.
„Dzeja ar to arī izceļas – tu četrās rindās vari dabūt to pašu, ko no vienas lielas grāmatas, tāpēc tas pieļauj šādu plašu jēdzienu apspēlēšanu un izmantošanu,” pauž Leščinskis.
