"Man tā grūti pateikt tīro laiku, ko es esmu tam veltījusi, bet tas ir process, tie nav daži gadi, tā būtu gandrīz desmitgade, bet katrā ziņā - man bija pašai ļoti interesanti," Guna Zeltiņa par darbu pie pētījuma stāsta ar milzīgu aizrautību un dedzību.
Viss aizsācies ar tēmu par Šekspīra darbiem latviešu teātrī, tad tēma gadu gaitā arvien paplašinājusies, un Guna Zeltiņa jau sākusi pētīt Šekspīra apguvi visās Baltijas valstīs, tad pievērsusies arī viņa biogrāfijai, mūsdienu aktualitātei un daudziem citiem interesantiem jautājumiem, ko risina šekspirologi visā pasaulē.
Pētniece apmeklējusi arī Šekspīra dzimtās vietas, kā arī viņa iestudējumus dažādās valstīs. "Es brauca arī uz Stretfordu, pirmo reizi es 2001.gadā aizbraucu, tur arī izstaigāju visas piecas viņa mājas - muzejus. Tad es braucu gan uz Angliju regulāri uz izrādēm, gan arī mans sens sapnis bija nokļūt Kanādā, Ontārio, kur arī ir Stretfordas pilsēta un kur arī notiek Šekspīra festivāli," stāsta Guna Zeltiņa.
Rezultāts ir 500 lappušu biezs, apjomīgs pētījums, kurā Guna Zeltiņa piedāvā savu versiju par Šekspīra dzīvi un personību, viņa iestudētajiem darbiem un to aktualitāti. "Tas jaudīgums, tā enerģija, kas joprojām nāk no viņa darbiem, tā ir apbrīnojama. Tur ir tāda kaisle, tādas emocijas, tādas izjūtas, turklāt arī filozofiski pārspriedumi par kaislības, mīlestības, cilvēku attiecību dabu. Šekspīrā ir viss. Un to jau Oļģerts Kroders savā laikā ļoti asprātīgi teica, ka Šekspīrs jau faktiski ir visas lugas, tēmas un sižetus uzrakstījis, un jaunāko laiku dramaturgi tikai to variē dažādi. Lielos vilcienos tam var piekrist," pauž Guna Zeltiņa.
Liela vieta grāmatā atvēlēta Šekspīra darbu iestudējumiem Baltijas valstu teātros. Interesanti, ka rekordists Šekspīra darbu iestudēšanas daudzuma ziņā Baltijas valstīs ir Eduards Smiļģis, kurš Dailes teātrī izveidojis 21 iestudējumu. Bet pasaulē vispazīstamākais ar savām izcilajām Šekspīra interpretācijām ir režisors Eimunts Ņekrošus no Lietuvas. Igauņi savukārt izceļas ar ļoti moderniem un neordināriem Šekspīra iestudējumiem.
"80.gados bija tā sauktā panku "Hamleta" versija, ko veidoja igauņu režisora Kalju Komisarovs. Tur bija divi Hamleti, divi Klaudiji kopā saslēgti ar ķēdēm. Visi bija pa divi - cilvēks un viņa dubultnieks. Ļoti interesanti," norāda Guna Zeltiņa.
Joprojām nebeidzas karsti strīdi par jautājumu, vai Šekspīrs tiešām ir uzrakstījis viņam piedēvētos darbus. Šo jautājumu grāmatā risina arī Guna Zeltiņa: "Es atvedu pagājušajā gadā no Stretfordas grāmatu, kur viens autors, ļoti gudrs autors, mēģina uz daudzu pētījumu pamata pierādīt, ka Emīlija Lanjēra, kas ir viena no pirmajām angļu sievietēm - dzejniecēm, ir sarakstījusi visus Šekspīra darbus. Man liekas, ka tās ir pilnīgas stikla pērlīšu spēles sliktākajā nozīmē."
Grāmatu papildina arī ļoti interesants vizuālais materiāls, kurā citu starpā var aplūkot arī populārākās Šekspīra portreta versijas. To vidū ir vēl šogad lielas diskusijas izraisījušais Šekspīra portrets, ko par autentisku bija pasludinājis kāds britu botāniķis un vēsturnieks. Tajā iespējamais Šekspīrs redzams tērpies romiešu togā ar fritilāriju vienā rokā, bet kukurūzas vālīti otrā rokā.
"Likās - jā, nu beidzot it atrasts Šekspīra portrets! Visi jau līksmoja un pasludināja to par gadsimta sensāciju. Beigās izrādījās, ka tā ir kārtējā mistifikācija. Bet tas liecina, ka sbiedrībā interese par Šekspīru nezūd. Angļi jau, protams, viņu uzskata par savu nacionālo dārgumu, bet viņš jau sen ir pārkāpis šīs vienas nācijas robežas, un tas ir mūsdienu teātra pamats joprojām," norāda Guna Zeltiņa.
Guna Zeltiņa ir pārliecināta, ka par kvalitatīvu teātra kultūru var runāt tur, kur ir spēja kvalitatīvi iestudēt Šekspīra darbus. Latvija šajā ziņā esot labā līmenī, taču Guna Zeltiņa cer sagaidīt vēl daudzus interesantus Šekspīra iestudējumus.
