„Tāds likums tomēr ir. Maizei ir jāizaug, un tā ir jāizaudzē ar mūsu rokām...” - filmā „Klāvs - Mārtiņa dēls” Sebris atveidoja kolhoza priekšsēdētāja lomu. Ar savu pamatīgumu to padarot pat ļoti simpātisku un iešifrējot tajā kādu svarīgu, jebkurām ideoloģijām pāri stāvošu vēsti. Tas bijis raksturīgs arī citām lomām - teātra izrādēs viņš bijis izcils Bernards Šovs, Indrānu tēvs, arī mežonīgais kapteinis Kinhu Jens.
Tautas atmiņā Sebris joprojām dzīvo ne tikai kā leģendārs aktieris, bet arī kā ļoti spoža personība - gan ar savu kolorīto vizuālo tēlu, gan cilvēcisko pievilcību. Pārdomās dalās režisors Mihails Kublinskis. „Es domāju vēl ilgi daudzi mūsu Rīgas iedzīvotāji un viesi atminēsies, kā viņš pa Valdemāra ielu - stalts, iznesīgs, ar savu skaisto, sirmo galvu - nāca uz teātri. Viņā bija kaut kas tāds tajā mūsu okupācijas laikā, ka viņš prata uzminēt tautas domas, tautas sāpi. Un viņš bija viens no tiem ļoti retajiem, kura pavēnī varēja just drošības sajūtu, viņš prata cilvēkiem sniegt dvēseles mieru,” saka Kublinskis.
Par īstiem tautas svētkiem savulaik izvērtās Sebra 50 gadu jubileja, ko viņš svinēja uz Nacionālā teātra skatuves.
Kublinskis nekad nespēs aizmirst, kādu skaistu un tiem laikiem neierastu žestu toreiz Sebris atļāvās. „Beigu runā vispirmām kārtām viņš pateicās savai māmuļai, kura sēdēja zālē. Viņai bija 80 gadu, balts, balts lakatiņš galvā, un tas bija viņas mūža vainagojums, drīz pēc tam viņa „aizgāja”. Tanī laikā visi jubilāri vispirms pateicās partijai un valdībai, un vecākus principā nepieminēja, bet Sebris atļāvās,” uzsver Sebris.
Kā lielu dārgumu aktieris visu mūžu bija glabājis arī savas mammas austo gultas segu latviskos toņos un pēc viņa vēlēšanās ar to tika pārklāts viņa šķirsts, aktieri guldot zemes klēpī. Visu mūžu Sebris saglabāja arī ļoti ciešas saiknes ar savu dzimto pusi - Sinoli un Lizumu, katra vēsts no turienes viņam bija ļoti mīļa, atminas teātra vēsturniece Rita Melnace.
Nacionālajā teātrī notiks piemiņas sarīkojums „Kārlim Sebrim 100”, kurā atmiņas mīsies ar videomateriāliem. Kārļa Sebra skatuves krustdēls, aktieris Mārcis Maņjakovs šai saistībā atminas kādus zīmīgus vārdus, ko meistars viņam teicis mūža nogalē.„Kad viņš jau bija slimnīcā, viņš man teica:
Zini, Mārci, es esmu tik ziņkārīgs, es vēl gribētu padzīvot, lai redzētu, kas notiek tālāk”. Un nu es domāju, ka uz šīm svinībām viņš noteikti ieradīsies,” saka Maņjakovs.
Visu šo nedēļu Kārli Sebri pieminēs arī viņa dzimtajā pusē - Lizumā un Lejasciema pagastā. Tiks demonstrētas filmas, atklāta izstāde un notiks teatrāls sarīkojums, kam dots nosaukums "Kārlis Sebris, Kihnu Jens un gaujmalieši"
