“Piespiest cilvēku domāt nav iespējams. Var likt just līdzi. Un neko vairāk” – ar šādu pārliecību krievu kino režisors, scenārists, producents un arīdzan mūziķis Genādijs Ostrovskis Dailes teātra mazajā zālē iestudējis pats savu lugu “Mīļākais”, traģikomiskā veidā izspēlējot kaislību drāmu ap galveno varoni, kad viņš uzzina, ka nupat mirušajai sievai bijis mīļākais.
Pirms izrādes bija filma - krievu kinorežors Valērijs Todorovskis pēc Ostrovska scenārija 2002. gadā uzņēma filmu “Mīļākais” ar Oļegu Jankovski un Sergeju Garmašu galvenajās lomās, kas Sansebastjanas kinofestivālā saņēma balvu par labāko scenāriju.
Īpaši Dailes teātrim pēc sava scenārija Ostrovskis uzrakstījis lugu, ko pats arī iestudējis kino garā, aktieru atlasei rīkojot pat proves. „Rīkoju proves, lai izrāde kļūtu par skaistu filmiņu, lai ainas izskatītos kā kadri, un man šķiet - tas ir izdevies!” saka Ostrovskis.
Nupat pirmizrādi piedzīvojušo uzvedumu gan bijis sarežģīti gatavot.
„Ļoti sarežģīta izrāde! Biju domājis, ka būs vieglāk, bet bija grūti, jo ļoti daudz komponentu: video, skaņa, mašinērija, scenogrāfija un ļoti lieli, sarežģīti aktierdarbi,” stāsta Ostrovskis. „Pat nesaprotot latviešu valodu, mani Krievijas draugi atbrauca un pamanīja, ka ir spēcīgs aktierdarbs. [Aktieriem Jurim] Žagaram un [Intaram] Rešetinam loma ir ļoti grūta. Un Elīna brīnišķīgi nospēlēja puiku. Kurš pateiks, ka tā ir meitene?!” viņš uzteic aktierus.
Psiholoģiskajā drāmā “Mīļākais” dominē cilvēka vientulības tēma. Nejauši uzzinot, ka sievai bijis mīļākais, Intara Rešetina varonim sagrūst visa dzīve un viņš mēģina atrast mirušās sievas mīļāko, lai traģikomiskā veidā noskaidrotu patiesību.
Kā vientulības simbolu scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone izrādē uzbur tramvaja depo noskaņu, galvenā varoņa dzīves noslēpumu un patiesības meklējumos liekot pat runāt sienām.
„Viens ir tas, ka tie ir 1990. gadi: gan kostīmos, gan skaņas fonā. Es izstudēju visādas pamācības, kā tajā laikā bija jāģērbjas, kāds jātaisa „meikaps”, frizūra,” saka kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone. „Bet otrs ir emocionālā sajūta, kas notiek ar cilvēku, kad viņš pēkšņi saprot, ka puse dzīves viņam ir bijusi patiesībā pilnīgi savādāka, nekā viņam likusies,” viņa piezīmē.
Teātra kritiķis Atis Rozentāls šo izrādi gan vērtē divējādi. „Šajā izrādē ir mēģināts skatītāju izsist no komforta zonas, jo izrāde ir izteikti teatrāla. Mēs gan to esam jau iepriekšējā šī režisora izrādē piedzīvojuši. Taču šeit ir pieteikta drāma, taču tā ir traģikomēdija un ir pietiekami daudz strādāts, lai būtu smieklīgi, taču brīžiem nemaz nav smieklīgi,” saka Rozentāls.
Kritiķis uzsver, ka „aktieri vēl ir ceļā” uz to, kā šī izrāde ir jāspēlē.
„Pagaidām tas viss ir pusceļa variantā. Brīžiem ir interesanti, brīžiem – mokoši garlaicīgi, un tā izrāde drusku lūst.
Ir ļoti nopietni ņemams Intara Rešetina aktierdarbs. Uz otro cēlienu vairāk attiecas Jura Žagara aktierdarbs, bet tas pārējais ansamblis vēl taustās,” norāda Rozentāls.
Jauniestudējumā “Mīļākais” lomas atveidos Intars Rešetins (Čeriševs), Juris Žagars (Ivans), Elīna Vaska (Ļena, Čeriševa sieva / Petja), Sarmīte Rubule (Vera, Ļenas draudzene), Dainis Gaidelis (Stasiks, Čeriševa draugs), Mirdza Martinsone, Akvelīna Līvmane (Tantes), Aija Dzērve vai Kristīne Belicka (Veržbicka, žurnāliste), Anete Krasovska (Petjas draudzene / Pārdevēja / Studente), Aldis Siliņš (Kontrolieris / Nāve) un Eva Trapāne vai Rebeka Rēķe (Ivana meita).
Izrādes radošajā komandā strādā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfs Kārlis Božs, mūzikas konsultants Juris Vaivods, video mākslinieks Artis Dzērve un gaismu māksliniece Jūlija Bondarenko. Lugu no krievu valodas tulkojusi Vija Vītola.
