Mākslinieces Rūtas Briedes debijas darbs bērnu literatūrā “Kaiju karalienes noslēpums” pārtapis Leļļu teātra iestudējumā visai ģimenei. Uz skatuves uzcelts daudzdzīvokļu namiņš, kas iekārtots piecdesmito gadu stilā, un grāmatas teksts papildināts ar jaunu jautru nevalodu.
Programmiņā ir nevalodas vārdnīca, lai bērni varētu labāk saprast, ko runā skatuves galvenie tēli. Viss sākas ar vārdu “strangīgi”, kas latviešu valodā nozīmē “dīvaini”. Man ļoti patīk vārds, ko lieto Ludvigs: “palallāšu”. Tas nozīmē, ka viņš “padziedās”,” stāsta grāmatas autore Rūta Briede.
Stāsts par kaiju karalieni Renāti norit daudzdzīvokļu mājā, kur trokšņo kaimiņi un galvenā varone cīnās ar visādām nebūšanām un vienlaikus ar savu vientulību, līdz negadījums ar pārāk skaļi muzicējošo kaimiņu atklāj viņai patieso dzīves noslēpumu – mīlestību un brīvību.
“Pirmais, kad es izlasīju šo darbu, es jau redzēju, ka vajag to daudzstāvu māju, fasādi. Man pašam bērnībā ļoti interesēja, skatoties tajos tūkstoš mazajos lodziņos, saprast, ka tur katrā lodziņā ir kāda liela pasaule,” stāsta režisors Edgars Kaufelds.
Kaiju karalienes noslēpumu izspēlē divi aktieri – Baiba Vanaga un Anrijs Sirmais, bet oriģinālmūziku izrādei sacerējis komponists Jēkabs Nīmanis. Izrādes veidotāji atraduši piemērotu bērnu izrādes atslēgu, lai tā būtu saprotama un interesanta gan mazajiem, gan lielajiem skatītājiem
“Iespaids ir tāds, ka gribās tur palikt ilgāk un pētīt to visu, jo detalizētības pakāpe ir pacelta tik augstā līmenī, ka dziļums un aizrautība rodas. Un, jo ilgāk tur uzturas, ilgāk gribas tur palikt,” saka komponists Jēkabs Nīmanis.
