Kad cilvēki kļūst fantāzijas bagāti. Māksliniece Katrīna Neiburga stāsta par operas «Vēsā» tapšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jau šonedēļ no 4. līdz 7. augustam Valmieras pilsētvidē norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls. Tā programmā ir opera "Vēsā", kuras idejas autore un arī telpas un kostīmu veidotāja ir māksliniece Katrīna Neiburga. Raitā sarunā māksliniece iepazīstina ar darba tapšanu.

Valmieras vasaras teātra festivāls līdzās "Homo Novus" ir nozares speciālistu atzīts notikums, kas ikreiz piedāvā ko jaunu, kvalitatīvu un interesantu kā idejās, tā arī to risinājumos. Operas "Vēsā" priekšvēsture meklējama jau pirms 20 gadiem, kad Neiburga izlasījusi Jerna Rīla grāmatu "Vēsā jaunava", kas kļuva par viņas mīļāko grāmatu.

Neiburga stāsta: "Grāmatu sarakstījis Jerns Rīls, dānis, kurš ilgus gadus dzīvoja Grenlandē un kura darbus iedvesmoja dzīve šajā zemē. "Vēsā jaunava" ir stāsti par medniekiem. Stāsti par to, kas notiek ar vīriešiem, kuri dzīvo pilnīgā vientulībā. Viņi viens no otra ir tik tālu – lai viens otru apciemotu, viņiem jāpieveic 50 kilometri aukstumā, polārajās naktīs un dienās. Tie ir ļoti īpaši dzīves apstākļi, kuros cilvēki kļūst fantāzijas bagāti. Viņu dzīves notiek nevis realitātē, bet iedomu pasaulē. Tādēļ katrs grāmatas stāsts ir sava veida mistika. "Vēsā jaunava" ir līdzīga Markesa darbiem, bet šeit ir skandināvu asumiņš un cietumiņš."

Operas "Vēsā" tapšanas process
Operas "Vēsā" tapšanas process

Draugu lokā ik pa laikam pārspriežot izlasīto, mākslinieci ilgstoši nepameta doma, ka grāmatu vajadzētu iestudēt vai no tās izveidot video darbu. Šī ieceres gandrīz tika realizēta Jaunajā Rīgas teātrī, tomēr dažādu apstākļu dēļ izrāde nenonāca līdz skatītājiem. "Reinis Suhanovs bija ieraudzījis manis radīto vizuālo tēlu un jautāja, vai es vēlētos šo darbu veidot Valmieras teātra festivālam. Kādu laiku mocījos, meklējot labāko risinājumu. Man gribējās radīt pilnībā ko citu, vienu brīdi domāju par performatīvu izstādi. Galu galā viss aizgāja līdz operai, kurai Anna Ķirse raksta mūziku. Es teiktu, ka drīzāk tas ir tāds audiovizuāls performatīvs rituāls. Klāvs Mellis ir režisors, Kristīne Brīniņa – horeogrāfe. Operas producente ir Una Rozenbauma. Tā mēs cīnāmies līdz uzvarai! Es pati gaidu to brīdi, kad varēšu uz darbu skatīties no malas, jo šobrīd tas dzīvo tikai iztēlē.

Process bija ārkārtīgi interesants. Īpaši šim darbam tika izveidoti vairāki instrumenti, tai skaitā ragu čells, traks sitamo instrumentu kopums, no kura viens ir kaulu marimba. Kā mūzikas instruments tiks spēlēts īstais ledus. Tas tiks griezts ar motorzāģi un spēlēts kā perkusijas."

Operas "Vēsā" tapšanas process
Operas "Vēsā" tapšanas process

Jautāta, kā veidojas sadarbība radošajā komandā, kur katrs pats par sevi ir vizionārs, Katrīna Neiburga teic: "Mēs katrs esam savas nozares speciālists. Kolektīvi izspriedām, kā vēlamies operu veidot, un tad katrs vairāk darbojās savā nišā, kuru pārzina un mēģina no tās izpaust to labāko. Jautājums drīzāk ir par to, kā tas viss turēsies kopā. To vislabāk varēs pārskatīt Klāvs. Sākumā biju domājusi, varbūt pati šo visu veidošu, bet tad sapratu, ka nejūtos vēl tik stipra, lai darbu režisētu."

Operas "Vēsā" tapšanas process
Operas "Vēsā" tapšanas process

Valmieras vasaras teātra festivālā būs sešas operas "Vēsā" izrādes, katru no tām varēs noskatīties 100 cilvēki.  Māksliniece ieskicē: "Cilvēki sēdēs dažādās vietās, kas nozīmē to, ka iegūs dažādas pieredzes.

Viena daļa skatītāju sēdēs karuselī, kuru lēnām uz riņķi griezīs spēkavīri. Vienmēr mainīsies skatupunkts un nekad nebūs zināms, kur atradīsies un ko redzēsi.

Tā kā izrādes darbības vienlaicīgi notiek visā telpā, tad vienmēr būs kaut kas, kur piesiet aci. Savā ziņā arī skatītāji kļūs par scenogrāfijas elementu. Gidi, kas cilvēkus ievedīs telpā, paši izlems, kur skatītājus sēdināt. Izrāde sāksies polārajā naktī, pilnīgā tumsā, kas pārvērtīsies polārajā dienā, kad uzausīs saule."

Operas "Vēsā" tapšanas process
Operas "Vēsā" tapšanas process

Operas norises vieta ir izbijušas kurtuves telpas, kas atrodas pašā Valmieras centrā. Bet, esot telpas iekšienē, neiedomātos, ka esi pilsētas centrā. "Ēka ir industriāla, tā ir liela, milzīga telpa – ķieģeļu un kabeļu veidojums. Man kā izrādes vizualitātes veidotājai šī telpa ļoti patīk un šķiet atbilstoša. Mēs ar "Vēso" esam šīs telpas iesildītāji, jo kultūras pasākumus tur plānots turpināt, lai ar laiku "Kurtuve" kļūtu par laikmetīgās mākslas izstāžu vietu," skaidro Neiburga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti