Kultūras ziņas

Portreti un likteņi

Kultūras ziņas

«Ideju vingrotava» pulcē radošos

Nacionālais teātris gatavojas "Kabarē"

«Kabarē» stāsta aktualitāte šokē izrādes režisori

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas Nacionālajā teātrī top Džo Masterofa, Džona Kendera un Freda Ebsa „Kabarē”. Izrādes režisore Indra Roga atklāj, ka šis stāsts būs nedaudz citādāks nekā tas ir filmā, jo iestudēts tiek mūzikls, un atzīst, ka jūtas mazlietiņ pat šokēta par šī stāsta aktualitāti.

Izrādes režisore Indra Roga Latvijas Radio raidījumā „Monopols” pavēstīja, ka izvēle par labu "Kabarē" notikusi jau pirms gada, un atzīst, ka šobrīd strādājot jūtas mazliet pārsteigta par šī stāsta aktualitāti. 

„Diemžēl diezgan pabaisa sajūta, domājot par to, cik aktuāls ir konkrētais stāsts. Politiskā pasaules situācija, man liekas, ir ļoti līdzīga laika periodam starp diviem pasaules kariem, pirms Pirmā pasaules kara un 20. gados. Mums būtu ļoti vērts iedziļināties šajā laika periodā. Paralēles un līdzības ir pārāk daudz. Un tās ir diezgan trakas, diezgan šausminošas,” atklāj režisore.

Šis iestudējums gan būs nedaudz citādāks nekā tas ir filmā „Kabarē”, jo iestudēta tiek Brodveja versija.

„Mēs iestudējam mūziklu, Brodveja versiju, pēc kuras vēlāk tikai tapa filma, bet muzikālais materiāls būs gan tas, kas ir filmā, gan tas, kas ir Brodveja mūziklā,” stāsta Roga.

Režisore atzīst, ka līdzību starp „Kabarē” sižetu un šodienu saskata arī vēlmē paglābties no nākotnes un intuitīvi neko negribēt zināt par rītdienu.

„Es domāju, ka 20.gadsimta sākuma kari un revolūcijas, tas viss, kas nāca pāri pasaulei, ir saistīts ar to, ka cilvēkam radās ideja par pārcilvēku, cilvēkam radās ideja, ka Dieva nav, un cilvēks nogalināja Dievu. Un radās jaunā patērētāju sabiedrība, kurā mēs dzīvojam vēl joprojām, un no tā brīža katram cilvēkam bija sava vērtību un Dieva interpretācija. Viņam pēkšņi bija tik liela brīvība visās izvēlēs, augstākās instances vairāk nebija. Un tajā nākošajā brīdī, kad cilvēks pats sev kļūst par augstāko instanci, tad viņš automātiski paraksta sev ilgstošu un lēnu miršanas apliecību,” pārdomās dalās režisore.

Šajā izrādē piedalīsies gan daudzi jaunie, gan arī jau pieredzējušie Nacionālā teātra aktieri.

Režisore stāsta, ka pirms šīs izrādes tapšanas skatījusies arī citus iestudējumus, galvenokārt, lai saprastu, kā nedarīt.

„Šinī gadījumā es esmu skatījusies visu, ko esmu varējusi apskatīt, un mēģinājusi atrast to, kā es negribu.

Šis darbs ir tik ļoti daudz iestudēts pasaulē, līdz ar to izgudrot jaunu velosipēdu ir diezgan muļķīgi. Ir jāpaskatās, kas ir, kādi virzieni ir, kādos viņi ir gājuši, lai gluži vienkārši nedarītu to visu no jauna, ko citi jau sen ir izdarījuši. Savu skata punktu uz lietām pameklēt,” skaidro Roga.

To, vai izrāde „aizies”, nav iespējams prognozēt, jo to ietekmē ļoti daudzi faktori, uzskata režisore.

„To, vai izrāde ir laba vai slikta, nekad līdz galam nenosaka publika. To nosaka tikai tas, vai ir trāpīts īstajā laika brītiņā. Pat tad, ja izrāde ir ļoti laba. Lai būtu galvu reibinošie panākumi, ir jāsaslēdzas tik daudz visādām komponentēm, ne tikai tam, ka aktieri labi spēlē, ne tikai tam, ka tur ir viss pareizi izdarīts. Citreiz ir kādas izrādes, kas ir par agru vai par vēlu, bet viņas jau nav sliktas tādēļ,” atzīst režisore.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti