Kultūrdeva

«Kultūrdeva»

Kultūrdeva

Grupa “Tautumeitas” velta Ukrainas iedzīvotājiem dziesmu “Rūžiņu duorziņā”

Kultūrdevas ABC - JRT

Kā tapa Jaunais Rīgas teātris?

Jaunais Rīgas teātris ir dibināts 1992. gadā, aktieru trupu veidojot no bijušā Jaunatnes teātra aktieriem, Latvijas Valsts konservatorijas Teātra mākslas nodaļas absolventiem un citu teātru aktieriem. Pirmais teātra vadītājs bija aktieris un režisors Juris Rijnieks, kurš drosmīgi jauno, dažādiem eksperimentiem atvērto teātri atklāja ar tobrīd vēl jaunā aktiera – Alvja Hermaņa – izrādi "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās". Lai gan Jaunajā Rīgas teātrī izrādes iestudēja arī tādi režijas profesionāļi kā Pēteris Pētersons, Māra Ķimele, Pēteris Krilovs un Oļģerts Kroders, Hermanis ātri kļuva par teātra vadošo režisoru un piecus gadus vēlāk – arī māksliniecisko vadītāju.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

1997. gadā tika izveidots jauns 17 aktieru kolektīvs, kurā esošajiem Jaunā Rīgas teātra (JRT)  aktieriem – Elitai Kļaviņai, Regīnai Razumai, Armandam Reinfeldam, Kārlim Anusevičam un Maijai Apinei – pievienojās Sanktpēterburgas Teātra mākslu akadēmijas absolvente Guna Zariņa, Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi un Daugavpils teātra kursa beidzēji. Pirmo ievērojamo starptautisko atzinību teātris ieguva 2002. gadā ar Alvja Hermaņa iestudēto Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents", kurā ar aktieriem uz skatuves līdzdarbojās vistas, bet skatītāji zālē tika lutināti ar autentisku ceptu sīpolu smaržu. Izrāde "Revidents" visā pasaulē tika nospēlēta 286 reizes un ieguva Zalcburgas Teātra festivāla galveno balvu. Vēl pēc gada milzu panākumus ieguva arī Alvja Hermaņa izrāde "Garā dzīve", kurā praktiski nebija teksta, toties bija iespaidīga scenogrāfija un aktierdarbs, ķermeniski pārtopot vairāk nekā 40 gadus vecākos cilvēkos.

Šī izrāde aizsāka Hermaņa un viņa aktieru trupas interesi par latvisko identitāti un vienkāršo cilvēku krāšņajām dzīvēm.

2004. gadā aktieru trupai pievienojās astoņi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes absolventi un arī Jevgeņijs Isajevs, kurš bija pārāk kolorīts, lai pildītu skatuves strādnieka pienākumus, tāpēc pārkvalificējās par skatuves mākslinieku. Hermanis šajā laikā izveidoja arī jaunu iestudējuma procesa modeli, aktīvi iesaistot aktierus dramaturģiskā materiāla radīšanā. Tika radītas tādas latviešu identitāti šķetinošas izrādes kā "Latviešu stāsti", "Latviešu mīlestība", "Ziedonis un Visums", "Klusuma skaņas", "Zilākalna Marta" un "Vectēvs", paralēli turpinot arī krievu literatūras izpēti, iestudējot Tatjanas Tolstajas "Soņu", Ivana Gončarova "Oblomovu", "Jevgeņiju Oņeginu" pēc Aleksandra Puškina dzejas motīviem un citas. Svarīgas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī iestudēja arī kādreizējie štata režisori Māra Ķimele un Gatis Šmits, kā arī viesrežisori Viesturs Meikšāns, Inese Mičule, Gaļina Poliščuka, Baņuta Rubesa, Regnārs Vaivars, Andrejs Jarovojs, Elīna Cērpa, Pēteris Krilovs, Ilze Olingere, Uldis Tīrons, Mārcis Lācis, Vladislavs Nastavševs, kā arī viesrežisori no Šveices, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm u.c.

2018. gadā, izraisot skandālu teātra pasaulē, Hermanis atlaida daļu aktieru, un Latvijas Kultūras akadēmijā tika uzņemts jauns – Jaunā Rīgas teātra – aktieru kurss, kas mācības absolvēs 2023. gadā. Šobrīd Jaunā Rīgas teātra trupā ir 14 aktieru. Jaunajam Rīgas teātrim bijušas izrādes vairāk nekā 40 valstīs, saņemtas dažādas starptautiskas balvas un deviņas reizes – "Spēlmaņu nakts" balva "Gada labākā izrāde". Jaunā Rīgas teātra izrāde "Mans nabaga Marats", kuras pamatā ir Alekseja Arbuzoba luga, tika spēlēta 14 gadus, Baibai Brokai, Andrim Keišam un Vilim Daudziņam šajā laikā kļūstot no jauniem un daudzsološiem par izciliem un pieredzējušiem aktieriem. Pēdējā laika teātra spilgtākie notikumi bijušas divas Alvja Hermaņa iestudētās izrādes ar krievu baletdejotāju Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā, kā arī pandēmijas laikā tapušais seriāls "Aģentūra". Šobrīd teātris atrodas pagaidu telpās bijušajā Tabakas fabrikā Miera ielā, kamēr pastāvīgajās telpās Lāčplēša ielā 25 norisinās rekonstrukcija. Šajā vēsturiskajā ēkā 1902. gadā tika izveidots otrais profesionālais latviešu teātris Rīgā, un šeit atradušies arī Jaunais Rīgas latviešu teātris, Dailes teātris un Jaunatnes teātris. Lāčplēša ēkas brandmūri ilgus gadus rotājis Latvijas teātra tēva – Eduarda Smiļģa – lielformāta fotoportrets, kas šajā vietā tiks saglabāts arī pēc rekonstrukcijas.

Jaunā Rīgas teātra novatoriskie iestudējumi un izrāžu tapšanā izmantotās metodes nozīmīgi ietekmējuši visu Latvijas teātra ainu un citu režisoru darbu.

Kultūras ABC

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt