Izrādes ideja veidojās pagājušajā ziemā, kad lielu daļu sabiedrības nomāca pandēmijas raisītie ierobežojumi un lēmumi.
Režisore Paula Pļavniece stāsta: “Mēs, līdzīgi domājoši mākslinieki, sākām fiksēt tās sajūtas, kā mēs jūtamies par lietām. Un tad sapratām, ka varam to izveidot kopīgā mākslas darbā, kuru, nepaejot diviem gadiem, varam īstenot.
Tas ir oriģināldramaturģijas un nevalstisko teātru šarms, ka tev ir iespēja ātri reaģēt un tvert to laiku, kas notiek apkārt.
Skaidrs, ka par tādām lietām nevar runāt tiešā tekstā viens pret vienu.”
Katram no Ēdenes dārzā mītošajiem tēliem, ko atveido Ivars Krasts, Jānis Kronis, Matīss Budovskis un Anta Aizupe, pastāv savs prototips. Dramaturģe Linda Rudene spilgtos raksturus veidojusi, iedvesmojoties no konkrētiem cilvēkiem.
Tomēr līdzās šķietamiem jokiem par kailgliemežu invāziju dārzā un psihiskās veselības traucējumiem izrādes varoņi saskaras ar galveno jautājumu – vai, mainot savus ikdienas paradumus, viņi spēs glābt savu paradīzi no bojāejas.
Aktieris Jānis Kronis atzīst, ka izrādes vēstījums tiek nodots skatītājiem caur jokiem, viņš ir pārliecināts, ka vienkārši iestāstīt neko nevar un izmaiņas attieksmē pret dabu jāveic ne tikai valsts, bet pasaules līmenī.
