Kultūrdeva

Rakstniece Džeina Šteinberga gleznotājas Maijas Tabakas pasaulē - kultūrrandiņš Jelgavā

Kultūrdeva

Kultūrdeva: Artūrs Skrastiņš Dailes simtgadē un ziemas saulgrieži dueta ZIEMA skaņās

Kultūrdevas ABC – latviešu teātra tēvs Alunāns

Kā Ādolfs Alunāns iemācīja latviešu tautai mīlēt teātri?

“Ikkatrai tautai, kura ātri uz priekšu un pie gaismas grib tikt, vajaga teātera!” reiz teicis latviešu teātra tēvs, aktieris, režisors un dramaturgs Ādolfs Alunāns.

Kultūras ABC

LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.

Viņš piedzimst 1848. gadā inteliģentā Jelgavas ģimenē – Ādolfa tēva Pētera brāļi ir jaunlatviešu dzejnieks Juris Alunāns un pazīstamais grāmatizdevējs Heinrihs Alunāns. Bērnībā Ādolfu bieži ved gan uz teātra viesizrādēm, gan vācu mākslinieku koncertiem, un tas atstāj sekas.

Sākotnēji Ādolfs Alunāns darbojas kā aktieris vācu teātros Tērbatā, Narvā, Rēvelē un Sanktpēterburgā, bet jau 22 gadu vecumā viņš kļūst par Rīgas Latviešu biedrības teātra jeb Rīgas Latviešu teātra vadītāju. Alunāns sāk apmācīt amatierteātru aktierus un aptuveni sešu gadu laikā izveido pirmo profesionālo latviešu teātra trupu. Latviešu skatītāju teātrī Alunāns cenšas ievilināt, kā ēsmu izmantojot komēdijas – ja gribi izsmieties, ir jāiet uz teātri! Viņa paša lugās nozīmīgu lomu ieņem kuplejas jeb satīriskas estrādes žanra dziesmas par sabiedrībā aktuālām norisēm. Alunāna mīļākā kupleja ir tā sauktā ienākšanas dziesma, ar kuru tiek pieteikta lugas centrālās personas parādīšanās uz skatuves.

Viņa daiļradei kopumā ir raksturīga satīra, spilgti raksturi un latviešu sabiedrības norišu kariķēšana.

Viena no Alunāna pirmajām un arī slavenākajām vairākcēlienu lugām ir “Džons Neilands”, kurā tiek apskatīta tāda arī pašam Alunānam tobrīd aktuāla tēma kā latviešu biedrību veidošanās. Arī Alunāns pats strādā Rīgas Latviešu biedrībā, ar kuru viņam ir regulāri konflikti, kas pēc 15 gadu darba – 1885. gadā – novedīs pie viņa aiziešanas no teātra. Lugas galvenais varonis ir veikalnieks un sabiedriskais darbinieks Džons Neilands, kurš cenšas kļūt par vietējās biedrības vadītāju. Šie centieni prasa tik daudz pūļu, ka Džonam vairs nepaliek pāri laika viņa veikalam, tāpēc viņš nonāk parādos. Nespējot atdot naudu ļaunajam augļotājam Jurģim, Džons Neilands tiek notiesāts.

Dažādas rakstura šķautnes lugā lielākoties piešķirtas tikai sliktajiem tēliem, labie Alunānam tēli ir vienkārši labi.

Lugā var saredzēt sižetiskas paralēles ar Nikolaja Gogoļa komēdiju “Revidents”, ko Alunāns darbības sākumposmā bija iestudējis arī savā teātrī. Džona Neilanda loma izrādē, protams, tika uzticēta pašam Alunānam. Simt gadus vēlāk – 1982. gadā – šī luga piedzīvo uzvedumu Kārļa Auškāpa režijā, tiekot parādīta skatītājiem 156 reizes. 2012. gadā izrādi atjauno un galveno lomu tajā uztic aktierim (starp citu, arī jelgavniekam) Artūram Skrastiņam pamīšus ar Andri Bērziņu.

Pēc Rīgas Latviešu teātra pamešanas Alunāns izveido savu ceļojošo trupu, ar kuru sniedz izrādes visā Latvijā, bet jau vēlāk dibina pats savu – Alunāna teātri. Viņa populārākās lugas ir “Seši mazi bundzenieki”, “Kas tie tādi, kas dziedāja”, “Visi mani radi raud” un citas. Ādolfs Alunāns ir sistemātiski strādājis pie latviešu teātra mākslas attīstības un iedibinājis drāmas un komēdijas žanru latviešu literatūrā. Alunāns sarakstījis arī pirmo apceri par teātri latviešu valodā – “Kāds vārds par teāteri”.

Alunāns bija entuziastisks, iniciatīvas bagāts un prasīgs ideālists, kurš tukšā vietā radīja nacionālo teātri, izaudzinot un pieradinot pie skatuves mākslas latviešu skatītāju.

1913. gadā Alunāna parkā Jelgavā atklāts tēlnieka Burkarda Dzeņa veidots Alunāna piemineklis. 1959. gadā dibināts Ādolfa Alunāna Jelgavas amatierteātris, kas sekmīgi darbojas vēl šodien. 1968. gadā Alunāna pēdējā dzīvesvietā Jelgavā, Filozofu ielā 3, atvērts viņa memoriālais muzejs, kas vēlāk pārveidots par Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja filiāli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt