Izrādes centrā ir kāds mūsdienīgs pāris - labi situēti cilvēki, kuri prot būt veiksmīgi karjerā, bet ne savā jūtu dzīvē. Savas augstprātības un lepnības dēļ viņi vienā brīdī sāk spēlēt tik negantas spēlītes viens ar otru, ka gluži likumsakarīgi - attiecības visbeidzot izirst, kaut arī viņi tās varēja nosargāt.
Režisoru Mihailu Gruzdovu Šmita luga piesaista gan ar savu tiešām intriģējošo un spraigo sižetu, gan ļoti plašo emociju amplitūdu:
„Te ir ļoti plašs spektrs un diapazons, kas atklāj mīlestību gan kā ļoti smalkas sajūtas un romantiku, gan mīlestību kā naidu, cunami un traģēdiju”.Galveno varoņu lomās redzēsim Indru Rogu un Ivaru Pugu. Indras Rogas atveidotā Diāna savu dzīvi ir veltījusi politiskajai karjerai, viņai ļoti grūti noticēt mīļotā Rišāra jūtu patiesumam un pieņemt lēmumu par laulībām, tāpēc viņa sāk spēlēt visai neprātīgu spēli, lai savu mīļoto pārbaudītu.
Teksti ir ļoti labi, dramaturgs ir gudrs, sižets ir ļoti interesants - tāds jūtu detektīvs un spēlītes ar mīlestību un vēlmi apturēt mirkli, kurā cilvēks ir laimīgs. Bet tur nekas neizdodas, ja cilvēki sāk ar šī mirkļa apturēšanu spēlēties,” stāsta Indra Roga.
Vēlēdamās atriebties Rišāram, savā attiecību spēlē Diāna iesaista kādu jaunu meiteni Elīnu, kuras lomā uz Nacionālā teātra skatuves debitēs jaunā aktrise Liene Sebre. Lūk, viņas pārdomas saistībā ar Elīnas jūtu līkločiem:
„Es domāju, ka cilvēkam ir jābūt drosmīgam mīlestībā, un viņam arī jāmāk mīlestība saņemt. Es nezinu, vai es kā Liene būtu tik spēcīga kā Elīna, un spētu pārkāpt pāri tam milzīgajam dzelzsbetona mūrim un tiešām mīlēt”.
Lugā ir ļoti daudz spilgtu citātu, ko ikviens skatītājs varēs samērot ar savu dzīvi. „Pie mīlestības nevar nonākt, neiepazīstot pazemojumu,” tādi vārdi iekrituši sirdī Indrai Rogai. Savukārt Mihailam Gruzdovam - augstākais, kas var būt: „Es tevi mīlu. Es tevi arī.” Un šiem it kā pavisam vienkāršajiem vārdiem izrādē patiešām ir ļoti būtiska un pat izšķiroša nozīme.
Svarīga loma izrādē būs dzīvajā muzicējošai grupai, kas izpildīs franču dziedātājas Zazas kompozīcijas, savā vienkāršībā un brīvībā tās spilgti kontrastēs ar abu galveno varoņu intelektuāli izsmalcināto un sarežģīto dzīvi. Bet Parīzes ielu noskaņu uzbur Aigara Ozoliņa scenogrāfija.
