ĪSUMĀ:
- Dailes teātrī ieviests finanšu direktora amats. Finanšu direktora atbildība aptvers arī pārdošanas jautājumus.
- Dailes teātrī strādās administratīvā direktore, kas būs atbildīga par administrācijas vadību.
- Literārās daļas vietā Dailes teātrī strādās teātra dramaturgs.
- Teātra vadība izsludinās metu konkursu mobilas starpsienas uzbūvei Lielajā zālē.
- Nākamajā sezonā Dailes teātrī izrādes iestudēs Viesturs Kairišs, Laura Groza-Ķibere, Intars Rešetins un Lietuvas režisors Oskars Koršunovs.
- Teātrī plānots papildināt aktieru ansambli. Šobrīd jau piesaistīti vairāki jauni aktieri. Vadība izsver iespēju nākotnē uzņemt jaunu aktieru kursu, kas specializētos muzikālajā teātrī.
Žagars raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja – kaut šī bijusi viņa pirmā oficiālā nedēļa amatā, kopā ar jauno radošo direktoru Viesturu Kairišu viņš uzsācis darbu jau pirms mēneša, kad Kultūras ministrija izziņoja atklātā konkursa rezultātus.
Jau iepriekš Žagars uzsvēris, ka personāla struktūrā – sevišķi attiecībā uz administratīvo personālu – tiks veiktas izmaiņas, kuras “nebūs dramatiskas”.
Katrs nāk ar savu komandu – atzīmēja Žagars.
Pie veiktajām izmaiņām Žagars minēja, ka ieviests finanšu direktora amats, kāda iepriekš teātrī nav bijis. Finanšu direktora atbildība aptver arī pārdošanas jautājumus, uzsvēra Žagars. Tāpat teātrī nu strādās administratīvā direktore, kas būs atbildīga par administrācijas vadību. Literārās daļas vietā Dailes teātrī strādās teātra dramaturgs, kas ir izplatīta prakse pasaules teātros.
Žagars arī atkārtoti norādīja, ka tiks meklēts veids, kā teātra Lielajā zālē uzbūvēt mobilu starpsienu, ar kuru varēs mainīt zāles izmēru. Šim projektam tikšot izsludināts metu konkurss. Žagars uzsvēra – šī starpsiena ir nepieciešama, jo mūsdienu skatītājs nepērk pēdējo rindu biļetes un no teātra sagaida tuvplānu. Taču ir būtiski saglabāt iespēju starpsienu noņemt un izmantot pilno zāles izmēru atsevišķiem pasākumiem, viesizrādēm vai koncertiem.
Uz jautājumu, vai Dailes teātrī turpmāk tiks attīstīta vairāk komerciāla stratēģija un kādas izmaiņas var sagaidīt skatītāji, Žagars uzsvēra – skatītājam galvenais ir saņemt labas izrādes. “Labas izrādes var būt gan komerciālas, gan nekomerciālas. Tādu uzstādījumu nevar likt – komerciālas vai nekomerciālas izrādes.
Bet tas, ka Dailes teātrim ir jāpelna, tā ir aksioma, kas vienkārši nav diskutējama.”
Žagars uzsvēra, ka Dailes teātris ir Latvijā lielākais, bet arī izmaksu ziņā dārgākais teātris.
“Viņš ir liels un, teiksim tā, klamzīgs. Ja mēs viņu padarīsim nedaudz veiklāku, nedaudz dinamiskāku, nedaudz mūsdienīgāku, tad mēs viņu arī varēsim padarīt nedaudz lētāku. Ja mēs viņu varēsim padarīt nedaudz lētāku, tad mēs ne tik daudz, iespējams, varēsim domāt par komerciju,” skaidroja Žagars.
Žagars norādīja – Latvijas teātros jau skaidri pierādījies, ka komerciāli veiksmīgas var būt arī mākslinieciski kvalitatīvas izrādes.
Nākamās sezonas repertuāra plāns arī jau esot gandrīz pilnībā sastādīts. To iesāks Māras Zālītes lugas par Eduardu Smiļģi iestudējums Viestura Kairiša režijā. Darbus teātrī plāno iestudēt Laura Groza-Ķibere, Intars Rešetins, Lietuvas režisors Oskars Koršunovs.
Žagara stratēģija teātra peļņas palielināšanai ir pievērst lielāku uzmanību izrāžu kvalitātei, iespējams, samazinot iestudējumu skaitu sezonā no piecām uz četrām izrādēm, kas ļautu katram jauniestudējumam atvēlēt vairāk laika un finansiālo resursu.
Žagars iepriekš uzsvēris, ka teātros jāiestudē izrādes, kas rezonē ar aktuāliem tematiem sabiedrībā. Raidījumā “Rīta Panorāma” viņš kā šobrīd nozīmīgas tēmas, kas tuvākajā nākotnē, viņaprāt, rezonēs teātrī, minēja Barikāžu jubileju, klimata pārmaiņas, dzimumu līdztiesību un feminismu.
Tāpat teātrī plānots papildināt aktieru ansambli, atklāja Žagars. Viņš minēja, ka jau šobrīd piesaistīti vairāki jauni aktieri,
kā arī iecerēts nākotnē uzņemt jaunu aktieru kursu, kas specializētos muzikālajā teātrī, “ar konkrētu muzikālo izglītību, kas nav operas izglītība.”
Žagars iepriekš izteicies, ka Dailes teātris būtu piemērota vieta Rīgas akustiskajai koncertzālei. Taču šobrīd Kultūras ministrijā plānots koncertzāli būvēt citur, un Žagars atzīst, ka šis jautājums vairs nav aktuāls. Taču viņš uzsver – Dailes teātrim joprojām nepieciešama moderna jauna zāle (“black box”) ar 600 skatītāju vietām. Joprojām arī aktuāla ir iespēja Lielajā zālē ieviest bīdāmus griestus, kas atļautu mainīt zāles akustisku un tur spēlēt akadēmisko mūziku.
Juris Žagars apstiprināja jau pirms mēneša preses konferencē paziņoto, ka jaunie amata pienākumi nozīmēs atteikšanos no līdzšinējām vadības lomām koncertzālē “Cēsis”, slēpošanas bāzē "Žagarkalns" un Cēsu domē.
“Es jau esmu no tā visa veiksmīgi paspējis tikt vaļā. To nav iespējams apvienot. Cēsu koncertzālē es vēl koordinēšu dažus projektus, kas ir iesākti. Kalnu jau gadiem ilgi operē komanda, nevis es. Es tikai pieskatu kā īpašnieks kaut kādas lielās lietas. Cēsīs pabeigšu savu deputāta sesiju, bet tas prasa maz laika,” stāstīja Žagars.
Savukārt aktiera darbā Žagars turpinās spēlēt repertuāra izrādēs, kurās viņu nevar aizvietot. Viņš gan neizslēdz iespēju, ka pieņems aktiera darba piedāvājumu kino, minot kā piemēru, ka arī Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Egils Siliņš turpina solista karjeru apvienot ar vadības pienākumiem. Arī Viesturs Kairišs turpināšot strādāt kā režisors.
KONTEKSTS:
2. martā Dailes teātra direktora amata pienākumus pildīt sācis Juris Žagars. Teātra māksliniecisko vadību Žagars uzticējis režisoram Viesturam Kairišam, kurš kļuvis par teātra radošo direktoru
23. janvārī Dailes teātrī Kultūras ministrija paziņoja, ka atklātajā konkursā par Dailes teātra valdes locekli izvēlēts aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Viņu atzina par labāko no 13 kandidātiem konkursā, kas tika izsludināts pēc iepriekšējā direktora Andra Vītola paziņojuma par atkāpšanos no amata.
Toreizējais Dailes teātra direktors Andris Vītols pieņēma lēmumu pēc desmit gadu ilga darba atstāt amatu pāris nedēļas pēc tam, kad Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers no amata bija spiests atkāpties, kad pērn trupa izteica viņam neuzticību.
