Kultūra

Rīgas Krievu teātrī tapis iestudējums "Chanel nr.1"par Koko Šaneles dzīvi

Kultūra

Diriģente: Uģa Prauliņa obligātais skaņdarbs konkursā būs klupšanas akmens visiem koriem

Alvis Hermanis Jaunajā Rīgas teātrī iestudē izrādi "Vēlā mīla"

JRT pirmizrādi piedzīvos «Vēlā mīla» Alvja Hermaņa režijā

Noskatoties jūsu izrādi, es atguvu ticību teātrim – tā savulaik režisoram Alvim Hermanim atzina ievērojamais vācu teātra kritiķis Ivans Nāgels. Tas bija Vācijā, pēc Hermaņa iestudētās izrādes "Vēlā mīla" noskatīšanās. Izrāde ļoti patika arī citiem skatītājiem, Minhenes "Kammerspiele" teātrī tā noturējās rekordilgu laiku, pēc tam to pārpirka Hamburgas teātris un beidza spēlēt tikai pērn.

Jau strādājot pie iestudējuma Vācijā, Hermanis zināja, ka ļoti vēlas to izveidot arī kopā ar latviešu aktieriem, un nu tas ir noticis. Jau šo ceturtdien, 12. septembrī, "Vēlā mīla" piedzīvos pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ar Gundaru Āboliņu un Regīnu Razumu.

Izrādes pamatā ir divi Nobela prēmijas laureāta Baševisa Zingera īsie stāsti – "Vēlā mīla" un "Seanss". Abu to centrā ir divu vecu un vientuļu Austrumeiropas ebreju likteņi, kuri kara gados atrada patvērumu Amerikā.

Taču tautībai, vietai un laikam izrādē ir pakārtota nozīme, jo pāri visam ir lielās tēmas – dzīve, nāve, vientulība, novecošana, pie tam tieši Baševisam Zingeram raksturīgajā smeldzīgi komiskajā intonācijā, kas tik ļoti tuva arī Alvim Hermanim.

"Baševiss Zingers to prot darīt kā neviens, tāpēc ka viņam ir pareizā proporcija starp humoru un viedumu. Un man teātrī ļoti svarīgi, ka pamatžanrs tā kā tuvāk tomēr komēdijai, bet vienlaicīgi var arī tos lielos jautājumus pacelt,"

saka režisors.

Pirmais stāsts vēsta par 89 gadus veco Hariju jeb Heršelu, ko nomoka dažādas vecuma kaites, kurš ir dzīves noguris un nolēmis atlikušo dzīvi nodzīvot viens. Tomēr viņa acīs joprojām ir arī kāda dzirksts no jaunības trakuma, viņš aizvien sapņo par panākumiem pie dāmām un uzvarām mīlas frontē, līdz sapņi – gluži vai neticamā kārtā – sāk piepildīties.

Otrs stāsts savukārt aizved uz noslēpumainā pustumsā slīgstošo Kapicka kundzes salonu, kas pielūdz Indijas dievības un pie kuras kārtējo reizi uz Bhagavad-krišnas izsaukšanas seansu ieradies doktors Zorahs Kališers.

Aktieris Gundars Āboliņš, kurš stāstus arī tulkojis, atzīst, ka viņu ļoti saista Baševisa Zingera tēlu piesātinātie, sulīgie raksturi un tas, ka katrs stāsts ietver sevī arī kādu paradoksu, kādu negaidītu risinājumu

"Ņem jebkuru no Baševisa Zingera stāstiem, lasi un tu uzzini par dzīvi, par dzīves pieredzi un zināmā mērā arī par pasaules uzbūvi daudz ko jaunu.

Un šie uzskati jau nav tikai autora fantāzija, tie balstās viņa izcelsmē, viņa ticībā, pārliecībā, un tā jau ir sena, sena kultūra… Kādā valodā un kur tad ir mums aprakstīta pasaules rašanās un uzbūve? Nu, tur tad viss ir. Un tad ir vēl visas šīs kabalistikas lietas, un tas ir ļoti interesanti. Arī tie būtībā ir pasaules izpratnes tulkojumi," spriež aktieris.

Alvis Hermanis Baševisu Zingeru dēvē par cilvēka dvēseles rētu dziedinātāju. Rakstnieka tēvs bijis rabīns, pie kura nākuši cilvēki grūtos brīžos, pats viņš savukārt kļuvis par literātu un ar saviem prozas darbiem turpinājis to pašu, ko tēvs.

"Kad beidzās karš, tad ebreju tauta, kas bija tik drausmīgā veidā cietusi, un pēc tam izdzīvojušie, kas bija izklīduši pa visu pasauli, emigrācijā un tamlīdzīgi – tad viņi katru nākamo Zingera stāstu uztvēra bezmaz tā kā vizīti pie daktera, pie psihoterapeita. Zingers viņus tā kā dziedēja," skaidro Alvis Hermanis.

Divās pilnīgi atšķirīgās lomās sevi ir iespēja izpaust aktrisei Regīnai Razumai, pirmajā cēlienā viņa ir neirotiskā un ēteriskā Etele, bet otrajā – ar Indiju apsēstā miesās raženā Kapicka kundze, ko doktors Kališers klusībā dēvē par nosmiņķētu ziloņmāti.

"Tā ir liela laime, ka var vienā vakarā tik atšķirīgas lomas nospēlēt.

Zingeram ir tik ļoti dzīvi un patiesi tie tēli; tā ir pati dzīve, ko viņš raksta. Man vajadzēja vienkārši sevī parakties, savās emocijās, savā pieredzē, savās atmiņās. Bija interesanti, gribējās daudz domāt un daudz ko atsaukt atmiņā," atzina aktrise.

To, ka vēlas šo izrādi iestudēt arī ar latviešu aktieriem, Alvis Hermanis sapratis jau tolaik, vairāk nekā pirms 10 gadiem, kad tapa iestudējums Minhenē ar vācu aktieriem. Un viņš kategoriski nepiekrīt tiem, kuri mēdz ironiski vīpsnāt par izrāžu pārcēlumiem.

"Nu, ir cilvēki, kas izrādes pārcēlumu sauc par uzsildītiem pīrādziņiem, manuprāt, tas ir tikpat jocīgi, kā teikt, – Pavaroti es tajā izrādē jau dzirdēju un Jonasu Kaufmanu es neiešu klausīties, jo tas jau būs tas pats. Jo katrs aktieris jau atnes kaut ko pilnīgi citu, un man jau liekas, ka viņi šajā izrādē dara tādus nelielus brīnumus," saka Alvis Hermanis.

Alvja Hermaņa iestudējuma "Vēlā mīla" pirmizrāde JRT būs ceturtdien, 12. septembrī. Līdzās Gundaram Āboliņam un Regīnai Razumai nelielās, bet liktenīgās lomās izrādē iejutīsies arī Marija Linarte.

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti