Viņa nekad nav iestudējusi Aspazijas lugas, tomēr dzejnieces jubilejas gadā tieši viņas režijā tapusi izrāde-pētījums par pašu Aspaziju. Māra Ķimele kopā ar dramaturģi Ingu Ābeli un plašu radošo komandu Jaunajā Rīgas teātrī radījusi izrādi „Aspazija. Personīgi”, kuras pamatā ir pazīstamās latviešu literātes un politiķes biogrāfijas meti.
Dienās pirms gaidāmās pirmizrādes Jaunā Rīgas teātra gaiteņos gaiss vibrē saspringumā pirms kaut kā liela dzimšanas. Runājot ar aktieriem, rodas sajūta, ka pieskaries kam ļoti trauslam. Aspazijas lomas atveidotāja Baiba Broka neslēpj, ka šī loma ir liels izaicinājums:
„Vienīgais, ko es varu darīt – turēties pie tā materiāla, kas mums ir un ko es zinu, un cerēt, ka varbūt kāda nots ieskanas, kas ir tuva tam, kāda viņa bija. Jo tas būs mūsu redzējums par to, kāda bija Aspazija. Tā būs mana sajūta.”
Izrāde dziļi balstīta Aspazijas biogrāfijā, un Baiba Broka uz skatuves sajauktā kārtībā izdzīvos teju visu dzejnieces mūžu. Viņa pieļauj, ka temperamentīgā un mainīgā Aspazija varētu būt aktrises līdz šim grūtākā loma.
„Ir ļoti grūti uzdevumi. Gan aktieriski, gan emocionāli grūti. Vienā vārdā sakot – tas ir ciets riekstiņš!” saka Broka.
Strādājot pie lomas, aktrise ar interesi šķetinājusi Aspazijas mūža un viņas daiļrades mijiedarbi, kas atspoguļojas arī izrādē. Savu varoņu raksturus padziļināti pētījuši katrs no aktieriem. Tikušies ar Aspazijas un Raiņa zinātājiem, lasījuši viņu vēstules un dienasgrāmatas, studējuši Saulcerītes Vieses, Roalda Dobrovenska, Jāņa Zālīša darbus par abiem dižgariem un viņu līdzgaitniekiem.
Izrādē līdzās Aspazijai ienāk Rainis, viņa pēdējā mīlestība Olga Kliģere, Aspazijas ārsts Jēkabs Nīmanis, rakstnieks Jānis Ziemeļnieks, Aspazijas draudzene Ivande Kaija. Aktrise Jana Čivžele atveido Raiņa māsu Doru:
„Dorai ar brāli bija ļoti labas attiecības, (..) viņš ļoti Doru no visiem vaktēja. Un brīdī, kad Jānis pasaka, ka viņam ir uzradusies Aspazija, Dorā parādījās, manuprāt, divas lietas – no vienas puses, viņa varēs iet savu ceļu, no otras puses bija tāda kā greizsirdība. Un, protams, viņām bija milzīgs konflikts. Milzīgs.”
Izrādes „Aspazija. Personīgi” dramaturģiju veidojusi rakstniece Inga Ābele. Viņa teikusi, ka šī luga tapusi Māras Ķimeles iespaidā – rakstnieci savaldzinājusi režisores doma par to, ka atmiņās laikam ir cits blīvums.
Par laikmetīgu scenogrāfiju, izmantojot trīsdimensiju skenerus, rūpējies Gints Gabrāns, bet mūziku izrādei pirmo reizi radījis Jānis Šipkēvics jeb Shipsi.
„Vadmotīvs bija, pirmkārt, reflektēt uz Aspazijas un Raiņa dzeju. Tas bija pirmais impulss, kā es dabūju īsto frekvenci. Ņēmu dažādus dzejoļus un rakstīju tos mūzikā kā dziesmas. Bet, protams, dziesmas absolūti nav tas, uz ko balstās šī izrāde. Tās es pārveidoju par instrumentālu mūziku klavierēs un, liekot to klāt pie ainām, sapratu, ka tā pieprasa ļoti lielu uzmanību un novērš uzmanību no teātra. Tad to visu reducēju uz vēl mazākiem, plānākiem slāņiem,” par mūzikas radīšanas procesu stāsta Jānis Šipkēvics.
Ienākšanu sev līdz šim nepētītajā teātra mūzikas lauciņā Shipsi sauc par ļoti intensīvu skolu un pieredzi, ko noteikti gribētos turpināt.
Režisore Māra Ķimele pērn izrādes tapšanas sākumposmā atzina, ka Aspazijas daiļrade viņu vienmēr interesējusi mazāk nekā Rainis. Tomēr Aspazijas personības izpētei viņa pievērsusies ar lielu degsmi un īsā sarunā pirms pirmizrādes saka – šis bijis ļoti interesants laiks:
„Ir ļoti interesanti tikties ar tik bagātiem cilvēkiem, ar tik interesantu un nozīmīgu laiku Latvijas dzīvē un ar labiem dzejniekiem. Tas vienmēr ir ļoti interesanti.”
Vaicāta, vai pēc šīs satikšanās tomēr iestudēs arī kādu Aspazijas lugu, Māra Ķimele atbild – diez vai. Taču esot atklājusi sev ļoti daudz skaistu Aspazijas dzejoļu.
Izrāde „Aspazija. Personīgi” Jaunajā Rīgas teātrī priekškaru vērs divas dienas pēc Aspazijas 150.jubilejas – trešdien, 18.martā.
