Izrādes pamatā ir stāsts par cilvēka izvēlēm, alkām pēc laimes un mīlestības.
Izrādes galvenais varonis ir valsts simfoniskā orķestra kontrabasists. Darbība notiek viņa dzīvoklī, dienā, kad viņš gatavojas operas „Reinas zelts” pirmizrādei. Tikai nosacīti var teikt, ka viņš savā dzīvoklī ir viens, jo ne mazāk uzmanību piesaistoša un gluži vai dzīva būtne ir vēl viens istabas iemītnieks – kontrabass.
Galvenā varoņa attieksme pret kontrabasu ir mērāma visplašākajā amplitūdā, no absolūtas glorifikācijas līdz visdziļākajam naidam, kontrabasā atrodot teju visus savas dzīves neveiksmju cēloņus.
Caur galvenā varoņa dialogu ar kontrabasu Zīskinds savā lugā atklāj ļoti plašu cilvēcisko emociju buķeti, tas ir stāsts par cilvēka pretrunām, kompleksiem, vientulību, sapņiem, bailēm un alkām pēc mīlestības, arī par mūsu dzīvē izdarīto izvēļu sekām.
Izrādes galvenais varonis kontrabasu savulaik izvēlējies spēlēt par spīti saviem vecākiem. „Tieši par izvēli, ko mēs esam kādreiz izvēlējušies un tālāk nesam pa visu savu dzīvi. Cik ļoti mēs varam ar to samierināties, cik varam to izmantot savā labā un pilnveidot sevi. Uz šiem jautājumiem nav viennozīmīgas atbildes,” saka izrādes režisors Ģirts Ēcis.
„Tā kā šajā gadījumā – spēlēt valsts orķestrī – tas nav sliktākais variants, kā pavadīt dzīvi, cita lieta – cik lielā mērā cilvēks pats samierinās ar to vietu, ko dzīve viņam ir atvēlējusi, un cik ļoti viņš to var izmainīt un ietekmēt. Man jau liekas, ka šīs izrādes varonis stipri izmaina savu dzīvi,” norāda Ēcis.
Gāgas atveidotais kontrabasists ir galējību cilvēks - vienu brīdi viņš ir ļoti aizkustinošs, simpātisks un pašironisks, bet nākamā brīdī iemanto ne pārāk simpātiskus vaibstus – ir gļēvs un apvainojies uz visu pasauli un cilvēkiem.
Izrādes beigās viņš ir nolēmis kardināli izmainīt savu dzīvi, sperot kādu viņam pavisam neraksturīgi pārgalvīgu soli tieši operas pirmizrādes laikā. Vai viņš to izdara – jautājums paliek atklāts. Iespējams, katram skatītājam uz to būs sava atbilde.
„Mūsu uzdevums nebija dot vienu iespējamo variantu, ko viņš izdara – lai paliek tas jautājums – vai viņš spēs to izdarīt vai nespēs. Tas pat katrā izrādē var būt atšķirīgi,” saka aktieris Gatis Gāga.
Līdzās cilvēka būtības pētniecībai izrāde vienlaicīgi ir arī ļoti interesants ieskats mūzikas vēsturē, dažādu personību biogrāfijās, bet, protams, vislielākās uzmanības centrā ir kontrabass, varam plaši iepazīt ne tikai šī instrumenta tehniskās iespējas, bet arī dvēseli. Gāga stāsta, ka viņš savulaik spēlējis pūšamos instrumentus, bet kontrabasu iepazinis pilnīgi no nulles. „Es pats viņu esmu dziļi iemīlējis un ceru, ka šī mīlestība nebūs vienpusēja. Pirmajā nodarbībā es nemācēju izvilināt nevienu skaņu no šī instrumenta, bet tagad jau kaut kas sanāk,” norāda aktieris.
Ģirta Ēča iestudētās Patrika Zīskinda lugas „Kontrabass” pirmizrāde būs skatāma piektdien Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē.
