Jaunrades deju konkursa finālā izvēlēsies labāko no 42 dejām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ogres novada Kultūras centrā 25. janvārī norisināsies viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem latviešu skatuviskās dejas nozarē – XXII Jaunrades deju konkursa fināls, medijus informē Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji.

Ikgadējais Jaunrades deju konkurss ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu skatuviskās dejas nozarē, kas ļauj regulāri papildināt Latvijas deju kolektīvu repertuāru ar jaunām un augstvērtīgām horeogrāfijām un nodrošina Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību.

Konkursa pirmā kārta norisinājās 2019. gada nogalē Mālpilī un Slampē, tajā žūrija izvērtēja 84 jaunas dejas, ko radījuši 37 autori. Finālam tika izvirzītas 42 dejas. Konkursā horeogrāfi piedāvā jaunas dejas divās kategorijās – latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares un latviešu skatuviskās dejas, kas veidotas izmantojot folkloras horeogrāfisko un muzikālo materiālu vai tās elementus.

Jaunradītās dejas konkursā rādīs pašu horeogrāfu izvēlēti kolektīvi.

Deju autoru vidū ir gan pieredzējuši un Latvijā pazīstami horeogrāfi, gan pavisam jauni autori: Dagmāra Bārbale, Alise Bēra, Agris Daņiļevičs, Ilmārs Dreļs, Dāvis Ērglis, Jānis Ērglis, Anna Annele Lazdiņa, Rūta Lauce, Lilija Lipora, Jānis Kalniņš, Aija Konstante, Baiba Ķestere, Taiga Ludborža, Baiba Miķelsone, Zanda Mūrniece, Jānis Purviņš, Reinis Rešetins, Gunta Skuja, Guna Trukšāne.

“Jaunrades deju konkursi ir labs atskaites punkts, lai iezīmētu situāciju latviešu skatuviskās dejas attīstībā, konstatētu sasniegto, analizētu trūkumus. Neizpaliek arī veselīgas sacensības elements – starp deju autoriem un deju kolektīviem.

Tas ir notikums, kas vienmēr nonāk vārdu krustugunīs. Nekad nav trūcis diskusiju un strīdu profesionāļu, kolektīvu vadītāju, dejotāju un skatītāju vidū.

Konkursa pirmā kārta sniedza ieskatu gan jauno horeogrāfu veikumā, gan pieredzes bagāto horeogrāfu meistarībā, ieskicēja jaunas tendences un jaunus meklējumus. Savukārt dejotāji apliecināja, ka viņu meistarība un mākslinieciskais sniegums priecēs skatītājus ar spilgtām un rokrakstos dažādām jaunām dejām. Kuru no 42 dejām atzīs par labāko žūrija, kuru savā balsojumā izvēlēsies skatītāji - to uzzināsim jau konkursa noslēgumā”, stāsta LNKC deju nozares eksperte Maruta Alpa.

Dejas iedzīvinās tautas deju ansambļi un jauniešu deju kolektīvi “Bramaņi”, “Gatve”, “Kalve”, “Katvari”, “Līgo”, “Rotaļa”, “Sadancis”, “Šeku reku”, “Teiksma”, “Vektors”, “Zalktis”, “Zālīte”, “Zīle”, vidējās paaudzes deju kolektīvi “Daiļrade”, “Dižbramaņi”, “Dziga”, “Ieviņa”, “Kūzūls”, “Līgo”, “Mārupieši”, “Talsu kurši”, “Teiksma”, “Vidums”, “Zalktis”,  “Zīle” un senioru deju kolektīvs “Ķegums”.

Konkursa žūrija:

  • Rita Spalva – žūrijas priekšsēdētāja, horeogrāfe, profesore, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja, dejas nozares konsultatīvās padomes locekle,
  • Gunta Bāliņa - Latvijas Kultūras akadēmijas profesore,
  • Zita Errsa - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, Horeogrāfijas katedras vadītāja,
  • Alberts Kivlenieks - teātra horeogrāfs,
  • Rolands Juraševskis - Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa “Dancis” mākslinieciskais vadītājs, dejas nozares konsultatīvās padomes loceklis, Jelgavas un Rīgas deju kolektīvu virsvadītājs,
  • Santa Laurinoviča - horeogrāfe, dejas nozares konsultatīvās padomes locekle, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle,
  • Lāsma Skutāne - horeogrāfe, Alūksnes deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti