Kā pirmā projektā “Jauno maiņa” skatāma režisora Mārtiņa Gūtmaņa muzikāla izrāde “Saule riet austrumos”, kas skatītāju ieved dzejnieces Austras Skujiņas domu pasaulē. Uz ''Dirty Deal Teatro'' skatuves komponists Platons Buravickis (ar kuru kopā Gūtmanis strādājis jau savā diplomdarba izrādē) un jaunā aktrise Elīza Dombrovska. Katrs veidojis daļu muzikālā materiāla, taču “robežas” veiksmīgi saplūdušas.
Ideja, ka tas būs teatrāls koncerts, neradās sākumā. Tas bijis procesa un mēģinājumu rezultāts,
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” skaidro režisors. Savukārt par izvēli strādāt ar Skujiņas daiļradi viņam sakāms: “Sāku lasīt viņas dzeju, un tad man uzreiz bija skaidrs, ka jātaisa par viņu. [..] Protams, viņas dzeja un traģiskais liktenis bija iemesls pētīt to, kāpēc, kā un ko, kāpēc mēs, kāpēc es.”
Buravickis dzejnieces traģisko likteni uzlūkojis caur tuvu stāvoša cilvēka pieredzi: “Biju pazīstams ar Matīsu Runtuli, kurš nesen aizgājis no mums. Līdz ar to man nebija sveša Austras Skujiņas vibrācija. Īstenībā visiem mums būtu noderīgi izpētīt to, kas notiek ar cilvēku, kurš ir tev blakus, kā tu viņam vari palīdzēt un pēc iespējas laicīgi.”
Izrādes tekstu kopā ar režisoru veidojusi jaunā dramaturģe Elza Marta Ruža. Iekļauts arī viens Dombrovskas dzejolis, un viņa arī turpina: “Mēs iepriekš mēģinājumos paši kaut ko rakstījām. Mēģinājām it kā mūsdienīgāku pataisīt to dramaturģiju, bet beigās sanāca diezgan daudz Austras un viņas pašas dzejas tēmas – mīlestība, tās neiespējamība, arī eksistenciālas pārdomās, jo Austra ir ne tikai jūtīga, bet arī gudra.”
Skatuves darbu “Saule riet austrumos” producē Anna Ulberte, kura vēl ir LKA studente programmā Audiovizuālās un skatuves mākslas producēšana. Projektu “Jauno maiņa” viņa sauc par iespēju:
“Tā ir iespēja mums, jaunajiem – gan tiem, kas ir tikko no akadēmijas sola, gan arī dažiem, kas vēl pat mācās – izmēģināt roku profesionālā vidē
un, cerams, parādīt sevi profesionāļiem.“ Projekta sniegtais finansiālais un organizatoriskais atbalsts pašreizējās konkurences apstākļos, ko ietekmē gan pandēmija, gan šīgada lielais skatuves mākslas absolventu skaists, esot īpaši vērtīgs.
Jaunā producente tostarp strādā ar Jurģa Lūša un Annas Klišānes kopdarbu “Es atceros šo krūšturi” – tas būs stāsts par jauniešu mīlestību – un režisores Ilzes Blokas izrādi „Micēlijas”, kur cilvēku dzīves ritējums tiks salīdzināts ar micēliju jeb sēņotni. “Katrs režisors runā par to, kas viņam ir svarīgs. Var just, ka ļoti dažādas ir lietas, kas interesē, un tas ir labi, tas nozīmē, ka
šī režisoru paaudze, kas tikko ir iznākusi no akadēmijas, ir dažāda un var dažādas vēsmas ienest teātrī,” ar darba procesā gūtajām atziņām dalās Anna Ulberte.
“Maiņai ir jābūt,” pārliecināts jaunais režisors Klāvs Kristaps Košins, kurš savu izrādi oktobra otrajā pusē iestudēs Rēzeknes teātrī "Joriks". Toties Ģertrūdes ielas teātrī pavisam drīz pirmizrādes piedzīvos trīs projekta “Jauno maiņa” horeogrāfu darbi. To autori – Ģirts Dubults, Emīlija Berga un Gundega Rēdere.
Arī jaunie kustību mākslinieki runā par sev aktuālām tēmām – pieaugšanu, sevis un savu robežu apzināšanos – un vienlaikus atklāj individuālo redzējumu par dejas valodu, komunikāciju ar skatītāju.
Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova piebilst, ka paralēli izrāžu veidošanai māksliniekiem tiek piedāvāta domnīca, kurā iespējams paplašināt savas zināšanas par teātri, par to, kā runāt par mākslas darbiem, kā skatīties izrādes, kā kritizēt un ne tikai. Trīs tikšanās jau aizvadītas, būs arī ceturtā.
