Kultūras ziņas

Turpinās pasaules mūzikas festivāls "Porta"

Kultūras ziņas

Māksla, fotogrāfija un vēsture četrās izstādēs

Rokopera "Lāčplēsis" jaunās skaņās

Jaunās skaņās izskanējis atmodas simbols – rokopera «Lāčplēsis» 

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Jaunās skaņās ar tūkstošgalvaina Latvijas Nācijas kopkora un simfoniskā orķestra papildinājumu “Arēnā Rīga” izskanējis pirmās pilnmetrāžas latviešu rokoperas “Lāčplēsis” atjauninājums. Šis arī ir viens no Latvijas 100. jubilejas tortes gabaliņiem. 

Pirms 30 gadiem rokopera aizdedza dziesmotās revolūcijas ugunskuru un kļuva par Atmodas simbolu, tās pirmizrādes datums huligāniski tika izvēlēts jauši, bet cenzori to nepamanīja. Atjaunotajā versijā klausītājiem ir iespēja satikties arī ar dažiem leģendārā sastāva dalībniekiem, tikām citi bija satiekami skatītāju rindās. 

Tieši tāpat kā Atmodas simbola rokoperas “Lāčplēsis” pirmizrādē 1988. gada 23. augustā Rīgas Sporta manēžā, arī 30 gadus vēlāk “Arēnā Rīga” rokoperas ievadā un epilogā skan ieraksts, kuru savulaik iedziedāja Mirdza Zīvere.

“Tas paradokss un tā ārkārtīgi interesantā lieta ir, ka šo operu diriģē mans dēls Jānis Liepiņš, kurš ir piedzimis tieši “Lāčplēša” pirmizrādes laikā, viņš piedzima 8.augustā, tā ir paaudžu saplūšana,” stāsta rokoperas autors, komponists Zigmars Liepiņš. 

Un arī paaudžu maiņa, jo sarakstā pretim lomām vairs nav atrodams gandrīz neviens no tiem, ar ko saistījās rokopera Atmodas laikā. Tomēr arī šajā uzvedumā daži ir no leģendārā 1988.gada sastāva – grupa “Jumprava”, Zigfrīds Muktupāvels Līkcepures lomā un Teicējs - Jānis Skanis. 

“Principā es jūtos kā tāds relikts, tāds relikts ar muzejisku vērtību, bet tāds, kurš ir mazliet iestrēdzis laikā. Jo apkārt pasaule mainās, nāk glaudāmie telefoni, cilvēki nelasa grāmatas, bet uz šo gabalu, kas sākās pirms 30 gadiem, cilvēki nāk, un mani tas gan pārsteidz, gan iepriecina,” atzīst Jānis Skanis. 

“Apkārt man ir jauni un interesanti mākslinieki – dziedātāji, un man ir interesanti ar viņiem parunāties, un es priecājos par to, ka arī viņiem ir tāda pietāte pret šo darbu un vēlēšanās to atdot klausītājiem. Man liekas, ka tas ir fantastiski. 30 gadi šurp vai turp, bet ir lietas, kas pastāv, un paldies Dievam, ka pastāv.

Mēs tagad pirms uzstāšanās garderobē nepārtraukti visi citējam Māras Zālītes tekstus, tie ir tik perfekti, pirms 30 gadiem man tā nelikās, bet tagad es vienkārši esmu sajūsmā,”

atzīst Jānis Skanis.

Citi no leģendārā sastāva sastopami skatītāju rindās. 

“Es nevaru melot nedz šai auditorijai, nedz televīzijas skatītājiem, nedz sev un teikt, ka es esmu baigais dzelzs vecis un ka man nekas neietrīsas, tā nav,” neslēpj pirmiestudējuma Kangara lomas atveidotājs Imants Vanzovičs.

“Tajā laikā mēs pratām sevi sadedzināt, jo aktierim ir jāsadedzina sevi uz skatuves lupatu lēveros, un man šķiet, ka nedaudz pietrūkst.”

Māras Zālītes libretā nav mainīta ne zilbe, arī muzikālais ietērps ir tas pats, taču šajā reizē sastāvu papildina tūkstošgalvains Latvijas Nācijas kopkoris un simfoniskais orķestris. 

“Es biju aizmirsusi, cik labi tas bija. Vai nu šis sit pušu to iepriekšējo variantu, vai emocijas citas, vecums cits, bet es raudu vienā raudāšanā,” neslēpj skatītāja Vaira. “Tas atmodina, es tieši domāju – cik daudz vairāk par to vajag padomāt.”

Skatītāju rindās sastopams arī baleta mākslinieks Haralds Ritenbergs.  Viņš pauž savu viedokli: “Interesanti ir, mazliet savādāk ir, man mazliet baisa skaņa – šausmīgi griezīga, balss pašam dziedātājam laba, bet tāda spiedzīga tā skaņa. Koris vislabāk man patīk. Ļoti labi.”

Savukārt skatītāja Maija Tupiņa neslēpj: “Nu nevar divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē – tas ir pilnīgi saprotams, tad bija cita jēga tekstiem, tagad tie teksti ir vienkārši kā stāsts, bet viņos jau nav to emociju.”

 “Šis ir – veca dziesma jaunās skaņās.

Laiki ir mainījušies, bet teksts daudzās vietās atbilst šodienai.

Ir citi akcenti, bet tajā tekstā ir daudz kas iekšā, kas šodien vēl ir aktuāls,” uzskata komponists un rokoperas autors Zigmars Liepiņš. 

''Tā brīvības ideja un tā enerģētika kalpo arī šodien gan atmodas ideālu atsvaidzināšanai, gan arī tam, ka es vispār uzskatu, ka brīvība nav kaut kas tāds, ko vienreiz par visām reizēm dabū. Brīvība ir jābaro ar brīvības sajūtām, alkām, kas šajā darbā ir ļoti izteiktas,” uzsver libreta autore Māra Zālīte. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti