Kultūra

Festivāla "Skaņu mežs" 15. jubilejā klausītāji varēs iepazīt visplašāko žanru spektru

Kultūra

Jaunajā koncertprogrammā Raimonds Pauls sadarbojas ar vokālistu jaunāko paaudzi

JRT top "Pēdējā Ļeņina eglīte"

Jaunajā Rīgas teātrī top «Pēdējā Ļeņina eglīte»

Lai izārstētu cilvēku dvēseles no vēstures traumām, ir jārada mākslīgs Ļeņins – šāds variants izriet no Freida metodes, un to uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) skatuves mēģinās īstenot režisors Uldis Tīrons, kurš tur iestudē izrādi „Pēdējā Ļeņina eglīte”.

Izrāde balstās Ļeņina sanitāru piezīmēs, ko viņi fiksējuši neilgi pirms vadoņa nāves un ko Uldis Tīrons raksturo kā pārsteidzošas visdažādākajās nozīmēs.

Ārstējošu efektu izrāde varētu sniegt arī tādēļ, ka tā tiek solīta gana jautra.  

Aktieris Kaspars Znotiņš izrādē interpretē Kazimira Josifoviča tēlu un viņa rakstītās piezīmes, apkalpojot Ļeņinu neilgi pirms viņa nāves: „Viņa svētā, mirstīgajiem nesaprotamā runa un atsevišķi vārdi… Būt pie pilnas apziņas un nespēt izteikt savas domas un vēlmes… To aprakstīt man vienkārši trūkst vārdu!”

Šis sanitārs, pēc tautības lietuvietis, bijis kā bez prāta no Ļeņina personas – pat krājis viņam nogrieztos matus un nagus kā vislielāko pasaules dārgumu. Tagad šie mati un nagi atrodas arhīvā, turpat kur glabājas arī sanitāru rakstītās piezīmes un dienasgrāmatas.

Tieši šis materiāls bijis galvenais impulss Uldim Tīronam izveidot tajā balstītu izrādi.

„Šīs sanitāru piezīmes patiešām ir pārsteidzošas visdažādākajos virzienos – gan par to attiecību ķīmiju, kāda valdīja ap mirstošo Ļeņinu, gan par šo sanitāru, jaunu cilvēku, attieksmi pret šo vadoni. Tas ir īsts materiāls. Visu mūžu es esmu nodarbojies ar tekstiem, ticiet man, es protu atšķirt vērtīgu tekstu no nevērtīga,” saka Uldis Tīrons.

Uldis Tīrons uzver – izrāde nekādā ziņā nebūs stāsts par konkrēto vēsturisko personāžu pirms 100 gadiem, bet tā – gluži kā psihoanalīzē – būs mēģinājums radīt Ļeņinu no jauna kā pētīšanas objektu.

Tas nepieciešams, lai dziedinātu mūsu dvēseles, jo savulaik daudzi no mums izjutuši nepatiku, pat reibumu pret Ļeņina ideoloģiju un pieminekļiem, un tagad tikai mānīgi šķiet, ka šīs negatīvās jūtas ir aizmirstas, tās joprojām perinās mūsos, un, lai tās izdzēstu, ir jārada jauns vēsturiskas domāšanas objekts.

„Līdz ar to mani ļoti ieinteresēja šāda objekta radīšanas iespēja. Ja atceramies Freida metodi, tad shēma bija tāda – mēs radām cilvēkā notikumu, kas ir saistīts ar tā saucamo traumu, un ar šī notikuma palīdzību mēs mēģinām iztīrīt to cilvēku. Proti, mēs radām mākslīgu veidojumu, ar kura palīdzību mēs izārstējam šī cilvēka dvēseli. Šis ir tāds pats mēģinājums. Tikai attiecībā uz publiku. Izārstēt viņu dvēseles, radot mākslīgu Ļeņinu,” skaidro Tīrons.

Dziedniecisku efektu izrāde varētu sniegt arī tādēļ, ka tiek solīta gana jautra. Ļeņina tēlā redzēsim Vili Daudziņu, lomās darbosies arī Baiba Broka, Inga Tropa, Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš un citi aktieri, iejūtoties Ļeņina sievas, māsas, sanitāru un citu personāžu lomās. Arī izrādē tāpat kā pirms 100 gadiem Ļeņinu sargās latvieši.

„Līdz 1918.gadam ieskaitot, Ļeņina apsardzē faktiski bija tikai latvieši. Ap 1920.gadu situācija mazlietiņ pamainījās, apsardzē arī citu tautību pārstāvji iekļuva, taču apsardzes priekšnieks Pēteris Pakalns no Mārsnēniem bija ar Ļeņinu kopā līdz pat viņa nāvei un vēl vairāk. Viņš esot pirmais cilvēks, kas pavadījis nakti mauzolejā kopā ar Ļeņinu,” stāsta Tīrons.

Ulda Tīrona veidotā iestudējuma „Pēdējā Ļeņina eglīte” pirmizrāde Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē būs skatāma piektdien, 20.oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti