Sadaļas Sadaļas

Jaunajā Rīgas teātrī šosezon – Raiņa, Džeimsa Džoisa un Venedikta Jerofejeva darbi

Atjaunojoties iespējai organizēt kultūras pasākumus, Jaunais Rīgas teātris (JRT) no jūlija atsāka spēlēt izrādes ar skatītājiem klātienē. Tika piedāvātas iepriekšējo sezonu izrādes, kā arī Gata Šmita jauniestudējums “Krizantēmas” pēc Barbaras Pimas romāna “Some Tame Gazelle”. Augusta izskaņā un septembrī Jaunais Rīgas teātris piedāvā trīs jauniestudējumus un tuvākajā laikā ir iecerējis vairākus jaunus projektus.

Izrāde "Klāvas tantes skūpsts"

28. augustā JRT Mazajā zālē iecerēta pirmizrāde “Klāvas tantes skūpsts” – Ulda Tīrona veidotam jauniestudējumam pēc Venedikta Jerofejeva poēmas “Maskava–Gailīši” motīviem. "No Bētlemes zvaigznes attāluma viss tiešām šķiet blēņas, poēmas galvenajam varonim Veņičkam taisnība. Celtnieku vagoniņā, trijos 1969. gada ziemas mēnešos, viņam izdevās šo attālumu veikt vārdos, stāstot par iedvesmotu dzērāju, kas paģiru rītā cenšas no Maskavas nokļūt debesu Gailīšos. Tā kā viņa moku ceļš ir neizsakāms, Venedikts Jerofejevs par to runā netieši, aplinkus, metoties garās literārās atkāpēs un mainot stāstījuma stilu, izsmejot nopietno un raudot par smieklīgo – tikai lai atrastu kādu stūrīti, kur nebūtu vietas izaicinājumiem, vietiņu, kur cilvēku pažēlotu. Lieki teikt, ka pasaulē tādu neatrast, un no Veņičkas ciešanu attāluma rupji šķiet pat eņģeļi," vēstīts izrādes pieteikumā.

Izrādes scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne, kustību režisore – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš. Izrādē piedalās: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ilona Bagele, Ivars Krasts, Inga Tropa-Fišere, Marija Linarte, Jevgēnijs Isajevs.

Izrāde “Dublinieši Miera ielā”

Lielajā zālē ir iecerēta pirmizrāde Pētera Krilova veidotai izrādei “Dublinieši Miera ielā”. Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa daži stāsti no krājuma “Dublinieši”, prozas darbi "Mākslinieka portrets jaunībā” un “Uliss”. JRT aktieri šajā izrādē balansē uz plānās robežpārejas no lomas lomā un brīžiem “iebraucot" šķietamajā paštēlā. Izrādes vide skatītāju neaizved tālāk par populāro kafijas centru Miera ielā, bet “ar iedomu un fantāziju vien” tas top par katoļu koledžu, Martello torni, Dublinas bāru vai viesistabu.

Scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs pauda: “Īpatnu un neatkārtojamo simbolu meklēšana ir gan Latvijas, gan Īrijas nacionālās vēstures mērķis. Reti Latvijā tiek vilktas paralēles ar Īriju, (bet) abas nācijas ir mēģinājušas apliecināties pasaulei un vienlaikus glabāt savu neatkārtojamo mentalitāti. Tās ir iekļāvušās Eiropas kopējā kultūrā, bet tai pašā laikā pārspīlēti atrādījušas un lielījušās ar saviem simboliem, kas nošķir tās no citām nācijām."

Izrādē piedalās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts, Regīna Razuma, Sandra Kļaviņa, Marija Linarte, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti – Matīss Ozols, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Jānis Grūtups, Sabīne Tīkmane. Pirmizrāde 2021. gada 10. septembrī.

Izrāde "Sievietes un vīrieši"

Alvja Hermaņa veidota izrāde "Sievietes un vīrieši", kas balstīta Majas Cades lugā “Status quo” (tulkotāja Margarita Zieda, lugas adaptācija – Alvis Hermanis) jau piedzīvoja ģenerālmēģinājumu 2020. gada 12. martā (dienu pirms teātra slēgšanas pandēmijas dēļ). Pirmizrāde ir paredzēta pusotru gadu vēlāk – 2021. gada 20. septembrī.

Par izrādi režisors teica: “Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. Sievietes un vīrieši postmodernajā pasaulē sākuši mainīties lomām jau pirms kāda laika, un JRT izrāde piedāvā versiju, kā šī situācija varētu tālāk attīstīties."

Izrādes scenogrāfs – Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele. Izrādē piedalās: Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Marija Linarte, Regīna Razuma, Ivars Krasts, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti.

Alvja Hermaņa izrādē “Latviešu stāsti”, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā, vairākos vakaros stāstus par cilvēkiem stāstīja JRT aktieri. Septiņpadsmit gadus vēlāk izrādē "Jaunie latviešu stāsti" mūsdienu cilvēku stāstus stāstīs topošie aktieri, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti. Izrādes režisors būs Vilis Daudziņš. Izrādi vairākos vakaros iecerēts rādīt līdz šim skatītājiem neizmantotā telpā Miera ielā – Kamerzālē ar nelielu skatītāju skaitu (līdz 50 cilvēkiem) un jaunajiem aktieriem tuvplānā. Iestudējuma pirmizrāde iecerēta 2021. gada nogalē.

Tāpat jaunajā sezonā JRT veltīs izrādi mūsdienu Ķīnai un mēģinās skatītājiem atvērt to jauno pasauli, kas sagaida mūs pēc pandēmijas beigām.

"Par šo jauno pasauli, šo jauno saturu nav vēl uzrakstītas lugas. JRT attīsta dramaturģisko materiālu saviem spēkiem, veicot apjomīgu pētniecības darbu no jaunākajām pasaulē izdotajām grāmatām, uzņemtajām filmām, laikrakstu, žurnālu, interneta izdevumu tekstiem un televīzijas raidījumiem. Darba mērķis ir pārradīt pasaules žurnālistikas pētījumus poētiskā teātra mākslas darbā," norādīja JRT. Dramaturģijas autore Margarita Zieda, izrādes režisors – Alvis Hermanis. Galvenās lomas tiks uzticētas aktieriem Gunai Zariņai un Vilim Daudziņam.

Izrāde pēc Raiņa lugas “Jāzeps un viņa brāļi” koncentrēsies uz cilvēku pasaulē un pasauli cilvēkā, apzinot vienu kā otra atspulgu. "No vienas puses, Jāzeps ir sapņotājs, kurš apveltīts ar lielu jaudu un jaunu pasaules redzējuma vīziju. Ģēnijs, kurš netiek pieņemts, top izraidīts un iemests bedrē, jo pārlieku provocē brāļus pārskatīt līdzšinējos priekštatus par pasaules uzbūvi un lietu kārtību tajā. No otras puses, Jāzeps, savu skaisto sapņu iedvesmots un aizrauts, nespēj pacietībā un pazemībā pieņemt brāļus un viņu pasaules redzējumu, jo, neapjaušot savu jaudu, nonicina brāļu izsapņoto pasauli. Šie dažādie pasaules redzējumi noved pie traģiskas un iznīcinošas sadursmes," informēja teātrī.

Savu interpretāciju par Raiņa lugu piedāvās režisore Inga Tropa-Fišere, scenogrāfs Miķelis Fišers, komponiste Anna Ķirse, kostīmu māksliniece Evelīna Deičmane.

Darbs turpinās arī pie kinofilmas “Baltais helikopters”, kas balstīta tāda paša nosaukuma izrādē. Lugas autors, izrādes un tagad arī filmas režisors ir Alvis Hermanis. Līdzās Mihailam Barišņikovam filmā piedalās JRT aktieri Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Regīna Razuma. Filmas operators – Andrejs Rudzāts, montāžas režisors – Mārtiņš Grauds, māksliniece – Kristīne Jurjāne.

2022. gada pirmajā pusgadā jauniestudējumus veidos režisors Alvis Hermanis, Gatis Šmits un Pēteris Krilovs. Tās vienlaicīgi būs arī Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas studentu diplomdarbu izrādes, kurās piedalīsies arī esošie trupas aktieri.

Jaunā Rīgas teātra kolektīvs

Jau piekto gadu Jaunais Rīgas teātris sezonu aizvadīs pagaidu telpās Miera ielā 58a, saglabājot cerību, ka 2023./2024. gada sezonā teātra kolektīvam būs iespēja skatītājus aicināt uz izrādēm savā vēsturiskā ēkā Lāčplēša ielā 25. Šobrīd teātra kolektīvā ir 14 štata aktieri, kuriem nākamgad pievienosies Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas absolventi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt