Topošie spēlmaņi Zirgu pastā tiek eksaminēti trīs dienas, un līdz šim palikusi vien desmitā daļa. Pārbaudījumi notiek lielā slepenībā, un durvis žurnālistiem ir slēgtas. Taču katram no jauniešiem, kas izvēlējies pretendēt uz šo nebūt ne vieglo profesiju, ir savs motivācijas stāsts.
“Bija labi, man vienīgi temperatūra šodien, bet tas nekas. Kā saka – skatuve dziedē,” pastāstīja LKA reflektants Klāvs Kristaps Košins. “Ir palikuši 28 cilvēki no 280. Sajūtas ir foršas – redzēt tādus aktierus priekšā – Kasparu Znotiņu. Es mācījos Krievijā un vienkārši gribu spēlēt Latvijā – man ļoti pietrūkst latviešu valodas, un uz skatuves latviešu valodā jūties daudz atbrīvotāks un komfortablāk.”
Savukārt reflektante Elvita Ragovska atklāja: “Es jau no 13 gadiem regulāri viena pati pēc skolas gāju uz teātri, tas man bija tāds izklaides veids, kā Rīgā izdzīvot pēc skolas. Pabeidzu skolu, tad vēl nekur neiestājos, aizbraucu uz Havaju salām bez naudas un plāniem. Paņēmu gadu brīvu. Vēl uzņēma aktierus, bet es negribēju to sasteigt, es nebiju gatava.”
Arturs Muskars atsaucās uz Alvja Hermaņa teikto: “Kā Hermanis pats teica – aktieris ir tas cilvēks, kurš nezina, kas grib būt dzīvē un tad uz skatuves tu vari būt viss. Tāpēc tas arī mani tik ļoti uzrunāja, ka es gribu būt ārsts, ugunsdzēsējs, policists, viss, viss – vienā.”
Pirmajā dienā jauniešiem bijis jādemonstrē savas runas prasmes, skaitot dzejas un prozas rindas, bet nākamajā – aktiermeistarība un talants strādāt komandā.
“Gradācijas ir milzīgas – mēs iekšēji runājām, ka tas jau gandrīz ir kā antropoloģisks pētījums par šodienas jaunatni, ka tu redzi diezgan plašu spektru,” atzina LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga. “Es īsti nevaru patiešām pateikt, ka ir tādi un tādi kritēriji – vai tu redzi cilvēku uz skatuves – vai viņš spēs spēlēt galveno lomu uz lielās skatuves, no otras puses – kā mēs zinām, Jaunais Rīgas teātris izceļas ar īpašu uzmanību ansambļa darbam, ka jābūt šiem diviem savienojumiem.”
“Es jau kopš pamatskolas tā stingri esmu nolēmis, ka teātris būs tā vieta, kur es strādāšu, būšu tajā vidē, tas jau ir tā asinsritē, ka to jau vairs nevar dabūt ārā. Šūnu līmenī,” neslēpa reflektants Ralfs Liepa. “Es zinu, ka es būšu, bet kad – tas ir cits jautājums.”
Šis ir gads, kad Latvijas Kultūras akadēmija uz aktieriem saņēmusi vislielāko pieteikumu skaitu, tas divreiz pārsniedz arī pērno gadu, kad topošos skatuves censoņus Valmierai izvēlējās Indra Roga. Tomēr jaunieši atzīst, uz vietas atmosfēra nav konkurences nokaitēta.
“Es pagājušajā gadā varēju stāties Valmieras [kursā], bet izlēmu, ka gribu stāties Jaunajā Rīgas teātrī, man bija tagad brīvs gads – es gribēju šeit, pie šiem cilvēkiem,” savā lēmumā dalījās LKA reflektante Grēta Anskare. “Un tad – ja ne šeit, tad domāšu.”
Cik daudziem no šiem jauniešiem sapnis par darbu uz Jaunā Rīgas teātra skatuves kļūs reālāks un cik daudzus kursā uzņems, pagaidām vēl nav izlemts.
“Pilnīgi skaidrs ir tas, ka akadēmija piedāvā 10 budžeta vietas un pārējiem piedāvās studēt par maksu – minimālais vietu skaits ir 5, bet iespējams arī vairāk,” skaidroja Zane Kreicberga.
Cīņa turpināsies vēl 13.jūlijā, bet žūrijas izvēlētie jau pirmdien parakstīs līgumu ar augstskolu.
