Izrādes "Jaunā ārsta piezīmes" pamatā ir Mihaila Bulgakova stāsti, kas balstīti paša autora pieredzē, jaunības gados strādājot par ārstu Smoļenskas guberņā.
Izrāde vēsta par ideālu un realitātes skarbo sadursmi, dzīves un nāves trauslo robežu, kā arī par cilvēka cīņu ar kaislībām un bailēm. Skaudrums izrādē savijas ar ārstu videi tik raksturīgo melno humoru.
Izrāde pārceļ laikā uz 20.gadsimta sākumu. Jauns ārsts, vēlēdamies aizbēgt no pilsētas un sāpīgas mīlestības, ierodas kādā ļoti tālā lauku nostūrī, ko pats dēvē par sniega kapu. Ļoti ātri šeit viņš saskaras ar savas profesijas skarbumu un atbildību - viņam ir jāpieņem dzemdības, jāveic amputācijas un dažādas citas medicīniskas manipulācijas.
Jaunais ārsts ir ļoti talantīgs, savai profesijai viņš nododas ar lielu azartu un pašaizliedzību. Diemžēl, lai kliedētu pastāvīgo spriedzi, viņš arvien biežāk sāk sevi atslābināt ar morfija palīdzību.
Režisors Jānis Vimba dalās pārdomās, ka jaunā ārsta maksimālismā un citās izpausmēs var atrast ļoti daudz paralēļu ar mākslinieka izjūtām un dzīves uztveri, taču tai pašā laikā šis tēls palīdz sevī dziļāk ielūkoties ikvienam no mums.
"Pirmkārt, tas ir ļoti līdzīgi mums. Tas ir jauns cilvēks, kurš mēģina savā profesijā kaut ko izdarīt. Viņa maksimālisms bieži vien jau robežojas ar "klīniku", ar darbaholismu, kas arī ir atkarība. Tā kā te ir runa ne tikai par morfija atkarību, bet arī par atkarību no darba, par atkarību no sievietes," stāsta Jānis Vimba.
Daudzi te sazīmēs līdzīgas sajūtas ar savējām, jo, kāds tur noslēpums, tik daudziem taču no mums ir problēmas ar alkoholu, azartspēlēm un cita veida atkarībām.
"Ja tā padomā, tad džeki, kas brauc makšķerēt, arī ir atkarīgi. Ja vizuli var pirkt par 20 eiro, tad tas vairs nav īsti "veseli". Tas ir patiesībā tikai āķis, bet ļoti svarīgs āķis. Un tā ir sava veida atkarība, kas, citiem vārdiem runājot, ir mukšana no realitātes, kaut kādām problēmām," norāda Jānis Vimba.
Izrādes vide un atmosfēra ļaus atgriezties 20.gadsimta sākumā un nokļūt mazā lauku slimnīcā ar visu tam laikam raksturīgo interjeru, medicīnas iekārtām un instrumentiem. Lai aktieri precīzāk iejustos ārsta ikdienā, režisors Jānis Vimba mēģinājumu procesā aicinājis piedalīties īstu šīs profesijas pārstāvi.
"Pasaucām manu bērnības draugu, kurš ir kļuvis par ķirurgu. Viņš visu mums "salika pa vietām". Mēs, aktieri, kā jau "cilvēku zagļi", momentā nozagām arī viņa emocijas. Viņš centās tās slēpt, bet mums izdevās tomēr no šīm emocijām palobīt ārā arī šausmas," atklāj Jānis Vimba.
Ārstu Poļakovu atveido jaunais aktieris Kristaps Ķeselis, kurš izrādē patiešām pārliecinoši imitē arī dažādu operāciju veikšanu. Aktieris stāsta, ka, strādājot pie izrādes, ļoti rūpīgi apguvis medicīnas terminus, slimību aprakstus un medicīnisko instrumentu pielietojumu. Ar citām acīm viņš paraudzījies arī uz ārsta profesiju.
"No sākuma iemācījos visus nosaukumus no galvas, tad izpētīju, kas īsti ir visas izrādē pieminētās slimības, un man palika diezgan šķērmi ap dūšu. Īpaši, kad vēl aplūkoju aprakstiem pievienotās bildes. Jā, ārsta profesija prasa no cilvēka milzīgu atbildību, jo tu vairs neesi atbildīgs tikai pats par sevi, kad tu strādā, bet tu esi atbildīgs vēl par cita dzīvību. Un no tā visa abstrahēties vai tam visam tikt pāri, tur baigajiem nerviem jābūt! Smaga dzīve ārstiem," teic Kristaps Ķeselis.
Kā vēstīts, dramatizējuma autore ir Rasa Bugavičute. Līdzās Kristapam Ķeselim izrādē spēlē Liene Sebre, Indra Burkovska, Sanita Pušpure, Ivars Kļavinskis un Kristians Kareļins.
