Jāņa Znotiņa iestudējumā «Tētis» pievērsīsies tēva lomai ģimenē

Pēc ilgu gadu klusuma pēdējā laikā sabiedrībā pievērš arvien lielāku uzmanību tēva lomai ģimenē un tam, cik tā svarīga un būtiska, lai bērni izaugtu par harmoniskām un spēcīgām personībām.

Jāņa Znotiņa iestudējumā «Tētis» pievērsīsies tēva lomai ģimenēBaiba Kušķe

    Arvien vairāk šī tēma ienāk arī mākslā, un no svētdienas par to sarunā iesaistīties arī „Istabas teātris”, kur būs skatāma pirmizrāde „Tētis”. Pēc Kārļa Vērdiņa populārās dzejas grāmatas motīviem to iestudējis režisors Jānis Znotiņš.

    Dažādus tētus no bērna skatpunkta izrādē spēlēs aktieris Oskars Vīksne, viņam palīdzēs mākslinieces Bertas Vilipsones izraudzītie rekvizīti un jo īpaši speciāli izrādei darinātais milzu mētelis.

    Kārļa Vērdiņa dzejoļi ir gan rotaļīgi, gan nopietni vienlaikus, un šāda forma ir arī Jāņa Znotiņa izrādei. Aktieris Oskars Vīksne rotaļājas ar tekstu un citām izpausmēm, dažādas tētu īpašības parādot no bērna skatpunkta. Tas arī ir tas, kas režisoram visvairāk patīk Vērdiņa dzejā.

    "Manuprāt, tas ir vispareizākais veids, kā vispār skatīties uz tēviem. Mums ar to pašiem dažbrīd ir jācīnās, jo mēs tos tēvus sākam vērtēt kā pieaugušie, un tad mums aiziet greizi," teica Znotiņš.

    Izrādē skatītājs var iepazīt visdažādākos tētus – aizņemtos, miegā skaļi krācošos, nogurušos, priecīgos, aizrautīgos, agresīvos autobraucējus un vēl citus. Viss būs pēc iespējas tuvāk īstenībai – sola aktieris Oskars Vīksne.

    "Man ļoti patīk, ka no visiem dzejoļiem, ko mēs esam izvēlējušies, tā situācija nav nemaz tik krāsaina un skaista, kā mēs to varētu iztēloties, kādai tai vajadzētu būt. Tā tas mūsdienās arī lielākoties ir, saskaroties ar maniem draugiem vai ar manu paša tēvu un tā tālāk. Vērdiņš rāda realitāti," teica Vīksne.

    Kā allaž Jānis Znotiņš veido izrādes, lai tās būtu pie sirds kā bērniem, tā viņu vecākiem, un lai tās būtu dzīva un atvērta saruna ar skatītājiem. Lai saprastu, kā tas šoreiz strādā – izrādes veidotāji jau sarīkojuši vienu tikšanos ar skatītājiem vēl pirms pirmizrādes.

    "Tu pilnīgi jūti, kā tie bērni tev dzīvo līdzi un to saturu un formu ķer. Viņi smejas un saskatās vēl ar savu mammu – jā, jā, tā tas ir. Šeit ir tik maza telpa, ka ir grūti kaut ko noslēpt, es redzu visas mazākās nianses, ko dara skatītāji. Pēc izrādes es vienam puišelim prasīju – nu, vai tad savu tēti arī redzēji? Viņš teica – jā, es redzēju. Es vaicāju – kas tieši tev visvairāk iekrita acīs? Viņš atbildēja – es tās dusmas redzēju. Un tad mamma stāstīja, ka viņiem vakar bijusi kaut kāda nopietnāka saruna un laikam tētis ir dusmojies, un tad nu viņam tajos dzejoļos iekļautās dusmas sasaistījās ar viņa situāciju. Tā droši vien ir visiem," atzina izrādes autori.

    Kāpēc bērniem varētu būt svarīga šāda dzejas izrāde – pirmkārt tāpēc, ka tā viņš iepazīst valodu, dzejas ritmu, saprot, ka tēti var būt ļoti dažādi, bet dziļākās lietas uztver ar zemapziņu – uzskata režisors.

    Vecākiem savukārt interesants ir tieši šis dziļākais slānis. „Attiecībās starp vecākiem un bērniem tos labojumus ģimenes formā jau var izdarīt tikai pieaugušie. Jo mēs esam atbildīgi par bērniem. Mēs varam būt labāki tēti un mammas. Tas nevar būt otrādāk. Tas nevar būt tā, ka tagad bērns kaut kā izmainīs pieaugušos," teica Znotiņš.

    Vizuālo tēlu izrādei veidojusi māksliniece Berta Vilipsone, un tā būtiskākais elements ir viņas darinātais zaļais milzu mētelis. "Tas ir tas mūsu „valis” izrādē – vizuālais. Tas izrietēja no sajūtas, ka tas puisis ir tajā tēva mētelī iekšā, un tad viņš ir paņēmis to mēteli un visu izspēlē, tas mētelis viņam ir kā māja. Tas ir darināts speciāli, lai būtu atbilstošas proporcijas, kad Oskars ir maziņš un tētis, kurš tur nav klāt, ir liels," norādīja Vilipsone.

    Izrāde „Tētis” veidota sākumskolas vecuma bērniem, un tā skatāma galerijā „Istaba”.

    Teātris un deja
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti