Daiga Kažociņa zināma kā Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kura spoži sevi parādījusi dramaturģiski izaicinošos materiālos. Viņas sniegums novērtēts ar "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākajai gada aktrisei (2010), un uz šo titulu viņa pretendē arī šogad (par lomu izrādē "Prāts"). Neapstādamās pie panākumiem aktrises darbā, Daiga Kažociņa vēl divreiz ieguvusi augstāko izglītību - filozofijā un teātra režijā. Viņas maģistra darbs režijā, izrāde "Ievainotie" Zirgu pastā, pērn ieguva skatuves mākslas festivāla "Patriarha rudens" galveno balvu.
Izstādi-izrādi "Lietas" Kažociņa veido ciešā kopdarbā ar spilgtiem citu nozaru pārstāvjiem - mākslinieku Kasparu Groševu un filozofu Aināru Kamoliņu, līdz ar to jaunais iestudējums solās būt neparasts teātra, vizuālās mākslas un filozofijas sakausējums. Ainārs Kamoliņš guvis ievērību kā vairāku akadēmisku publikāciju un priekšlasījumu autors, sarakstījis grāmatu "Dienasgrāmatas: Spinozas poētika", kā arī piedalījies mākslas projektos, tostarp albuma "Buržuāziskās filozofijas marasms četrām balsīm ar ansambli" tapšanā. Savukārt Kaspara Groševa darbi kopš 2005.gada bijuši redzami mākslas izstādēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp personālizstādēs "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā un Kaņepes kultūras centrā. Groševs arī regulāri uzstājas eksperimentālās mūzikas koncertos.
Kā vēstīts, ar izstādes-izrādes "Lietas" pirmizrādi tiks atklāts "Traģisko pētījumu centrs - tā savu radošo komandu nodēvējuši Kažociņa, Groševs un Kamoliņš. Viņi arī jau sākuši strādāt pie nākamajiem kopīgajiem projektiem. "Mūsu mērķis ir pievērsties lietām un notikumiem, kas šķietami zaudējušas jēgu, un darbībā radīt jaunas perspektīvas. Mūsu pētījumi ir par to, kāda gribētu būt laikmetīgā māksla, ja nebūtu radies avangards. Mūsu skatījumā traģiskais ir ikdienišķais, kas satrauc un ieinteresē," par "Traģisko pētījumu centru" stāsta tā dalībnieki.
Par galveno iedvesmas avotu viņu pirmajam kopīgajam projektam, izstādei-izrādei "Lietas", kalpojuši izcilā, bet Latvijā mazzināmā franču dzejnieka un esejista Fransisa Ponža (1899-1988) darbi. Savā poēmu krājumā "Lietu pusē" (1942) viņš tiecās ilustrēt tēzi, ka valoda piemīt ne tikai cilvēkiem, bet savā noteiktā veidā arī lietām - minerāliem un augiem. Šis darbs jau kopš klajā nākšanas brīža ir guvis kritiķu atzinību un arī ietekmējis vairākus izcilus filozofus, piemēram, Sartru un Deridā.
"Šī projekta mērķis ir caur vērojumu atklāt citādu apziņu, ko var pieņemt kā citādām būtnēm piemītošu," izstādes-izrādes "Lietas" koncepciju atklāj radošā komanda. "Esam iecerējuši šādu vērojumu veikt kā performanci - procesuālu dzīvās mākslas aktu."
Izstāde-izrāde "Lietas" tiks spēlēta 10., 11.septembrī, 20. un 22.oktobrī.
