Ja Marlēnu Dītrihu publika zina nedaudz vairāk, tad Leniju Rīfenštāli zina, manuprāt, neliels cilvēku loks,” norāda Mūrnieks. „Manuprāt, tas ir diezgan nepelnīti.”
Intervijā Pieci.lv režisors skaidro, ka joprojām visas olimpiskās spēles tiek filmētas tieši pēc tiem pašiem principiem, kādus Lenija Rīfenštāle izmantoja, filmējot „Olimpiju” par 1936.gada olimpiskajām spēlēm Berlīnē. Tā bija Rīfenštāle, kas izdomāja kustīgās kameras, filmējot sporta spēles. Tāpat Rīfenštāle izdomāja, ka augstlēcējus labāk filmēt no zemāka rakursa.
1932. gadā, kad tika uzņemta filma „Zilais eņģelis”, uz galveno lomu pretendēja gan Rīfenštāle, gan Dītriha. Lomu saņēma Dītriha, bet Rīfenštāle saprata, ka jātaisa pašai savas filmas, stāsta režisors.
Kā vēstīts, izrādē „MarLenī” abas zvaigznes satiekas vecumdienās, kad Dītrihai ir 90, bet Rīfenštālei – 89. Izcilo personību vecumdienas Nacionālā teātra Aktieru zālē izspēlē Lolita Cauka un Lāsma Kugrēna.
Jaunās vācu dramaturģes Teas Dornas lugā uzburtā situācija dzīvē nav notikusi, bet jaunībā gan abas zvaigznes ir tikušās. Izrādē Rīfenštāle ierodas pie Dītrihas un paziņo, ka uzņems filmu ar Dītrihu galvenajā lomā.
