Izrāde veidota kā komēdija un sapņu farss, kurā par cilvēku dvēselēm cīnās velns un eņģelis. Velna prototips stipri atgādina Aivaru Lembergu, bet eņģeļa darbībās daži saskata Jutu Strīķi, savukārt izraudzīto dvēseļu uzvedība, izskats un darbības līdzinās Solvitai Āboltiņai, Ērikam Kalnmeieram un Raimondam Vējonim. Konkrētie tēli izvēlēti pēc pieminēšanas reižu skaita, runājot ar pieaicinātiem konsultantiem izrādes tapšanas procesā.
„Ja runa ir par šiem trim galvenajiem izrādes varoņiem, tad tās ir ļoti augstas amatpersonas, kas galu galā saņem algu no nodokļu maksātājiem un ir aizdomas, ka daudzos brīžos tiek pieņemti lēmumi un darītas lietas, par kurām būtu jākaunina,” par izrādi stāsta tās režisors Gatis Šmits.
Lai labāk iejustos tēlos, aktieri Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa, Baiba Broka un Andris Keišs vērojuši varoņus klātbūtnē Saeimā, bet izrādes saturs tapis pēc ilgstošām konsultācijām un padziļinātas faktu izpētes. Iespējams, tāpēc izrāde tika vērtēta arī pēc politiskās piederības uzskatiem.
„Man ir jautājums, vai tiešām tā ir propaganda, ko es tagad redzēju, vai kā? Jo, ja nebūtu šis te pasākums, kas saucas, nepieminēšu divus konkrētos deputātus, kas ir šajā liberālajā „Vienotības” galā, viss būtu ļoti O.K. un es tiešām būtu priecīgs! Es smējos gardu sirdi 45 minūtes, bet, tikko kā nosauca konkrētas personas, es sapratu, ka viņi ir labie un tad tie pārējie - tie sliktie un, ja tos sliktos, ko redzējām, kas attēloja, dabūtu nost no šīs „Vienotības” varas spices, tad tikai vien būs kārtībā,” uzskata Saeimas ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš.
Režisors norāda, ka teātris var ietekmēt skatītāju un saliedēt publiku: „Šī izrāde nebija domāta, lai norādītu kādu konkrētu virzienu, jo šajā situācijā nav nekāda konkrēta virziena! Var mēģināt tikai adresēt šo jautājumu, mēģināt izfiltrēt caur sevi to informāciju un mēģināt kaut ko ar to izteikt.”
„Izrāde, es domāju ir iespaidīga! Ieteiktu visiem nākt skatīties un uzrunā noteikti!,” uzsver Rīgas domes deputāts Olafs Pulks („Vienotība”).
Izrādes veidotāji atzīst, ka pretrunīgas atsauksmes raisošā izteiksmes forma ir kā ilgstošu dusmu rezultēšanās.
Publiski nokaunināt, pazemot un izģērbt – tā ir mūsdienu sabiedrības tipiska vēlme, reaģējot uz mūsdienu politiķu rīcību.
„Ja es būtu kāda ši personāža vietā un es sēdētu zālē, varbūt man tas nebūtu ļoti patīkams vakars, bet, no otras puses, ja es būtu augsta valsts amatpersona, tas nāk kopā ar šo profesiju,” norāda režisors Šmits.
