Izrādes darbība rit ārsta uzgaidāmajā telpā, kurā satiekas četras sievietes: enerģijas pārpilna māte, viņas klusējošā meita, darbaholiķe tiesnese un mūžīgi aizņemtā studente. Režisors Mihails Gruzdovs atklāj, ka jau sen vēlējies iestudēt šo bulgāru dramaturģes Janas Dobrevas 90. gados rakstīto lugu.
"Laba un daudz nominēta dramaturģe, man liekas, ka tā ir principiāli cita dramaturģija, ne tāda kā mums," atzīst Mihails Gruzdovs.
"Te sieviešu liktenis, ļoti atšķirīgi. Īpaši katras sievietes liktenis ir ļoti sarežģīts un noslēpumains, intīmi, tāpēc interesanti. Viņa vēlas parunāties, lai būtu skaidrība par savu dzīvi."
Lai arī lugā darbojošās personas ir četras sievietes – māte, meita, studente un sieviete –, aktrise Vita Vārpiņa, kura atveido tiesnesi un lomu sarakstā minēta kā vienkārši sieviete, uzsver, ka viņai par lugu nav bijusi tik sievišķīga sajūta kā režisoram.
"Vairāk likās, ka ļoti filozofiski ir tie jautājumi par dzīves jēgu, par to, kas ir vērts, lai ciestu, lai pārdzīvotu, kas paliek pēc mums," atzīst Vita Vārpiņa. "Varbūt tagad vairāk ir izkristalizējies, tomēr [esam] četras aktrises, katrai ir arī sava privātā pieredze. Tas varbūt vairāk sieviešu tēmu izceļ. Man nelikās, ka tas ir tikai par sievietēm."
Kopā ar režisoru pie iestudējuma strādājuši scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Valentīna Začiņajeva un gaismu māksliniece Māra Vaļikova. Iestudējuma forma ir liriska klaunāde, pie kuras režisors nonācis meklējumos kopā ar radošo komandu.
"Gribējām redzēt, lai nebūtu sadzīviska. Mazliet tāda klaunāde līdz ar to ir," norāda Gruzdovs.
Bet kā aktrises uztvērušas spēles formu, šo košo klaunādi?
"Tas mūs sākumā ļoti mulsināja, kad ieraudzījām kostīmu skices un grimu, man mazliet bija bail, kā publika pieņems. Arī tagad vēl nezinu.
Tā spilgtā forma varbūt sākumā arī publiku mulsina. No otras puses, domāju, ka tas ciešanas padara rotaļīgas. Ar laika distanci mēs vienmēr par to pasmaidām. Dāmu drāma ir mazliet smieklīga, bet tikai pēc laika.
Tajā brīdī, kad mēs ciešam, tas ir ļoti nopietni un traģiski," vērtē Vārpiņa.
Aktrise arī atzīst, ka šī izrāde aktieriem ir lielisks treniņš, jo tādā žanrā parasti nestrādā.
"Kā mums kurā brīdī izdodas, tas ir diskutabli, bet domāju, mēs vēl augsim," uzskata Vārpiņa.
Lai arī izrādes forma ir koša un ārišķīga, katra aktrise ir meklējusi, analizējusi sava tēla psiholoģiju un iedziļinājusies tajā. Turklāt režisors prasījis ļoti personisku attieksmi pret lietām, un nemaz nav bijis viegli tik personīgi atklāties.
"Psiholoģija nedrīkst pazust, jo plika forma nav interesanta. Materiāls ir ļoti dziļš, jo ilgāk analizē, jo [labāk] saproti, kas aiz katra teikuma slēpjas," bilst Vārpiņa.
"Psiholoģija noteikti ir, tikai tā forma to padara rotaļīgāku. Liela laime aktierim, ka režisors paņem labu dramaturģiju, kur ir ko domāt, mocīties, rakt."
Mihails Gruzdovs pēc divu gadu pārtraukuma ir atgriezies Dailes teātrī ar Janas Dobrevas lugas "Smilšu cilvēciņi” iestudējumu, iepriekšējais viņa iestudējums Dailes teātrī bija „Klusā daba ar resno puisēnu”, kas joprojām ir teātra repertuārā. Vārpiņa gandarīta, ka režisors atgriezies teātrī pēc pārtraukuma un turpina audzināt savus aktierus.
"Lai gan ir ļoti grūti ar viņu strādāt, tomēr process aktierim ir ļoti svarīgs un tas gandarī," tā Vārpiņa.
Iestudējuma "Smilšu cilvēciņi” nākamās izrādes Dailes teātra Kamerzālē 31. janvārī un 2. februārī.
