Izrādes pamatā ir pašu aktieru veidots materiāls, ko lugā pārvērtis dramaturgs Jānis Balodis.
Izrādē var iepazīt astoņus klasesbiedrus, kuri mācās Latvijas mazpilsētā un tobrīd ir tuvākie draugi. Klases audzinātājas bēres viņus pamudina uz pārdomām par dzīves jēgu un, sapulcējušies bariņā, viņi katrs dalās savos sapņos, kādu vēlētos nodzīvot savu dzīvi.
Vienam šķiet, ka dzīves piepildījums būtu karjera ārzemēs, kāds sapņo par ārsta profesiju, cits vēlas būt ornitologs, un katram no viņiem šķiet, ka tieši šo iecerēto sasniedzot, dzīve būtu pa īstam piepildīta.
12 gadus pēc skolas beigšanas Andžejs, kurš kļuvis par rakstnieku, uzmeklē visus savus tuvākos klasesbiedrus, lai noskaidrotu kā tad viņi piepildījuši savus sapņus, jo vēlas par viņiem uzrakstīt grāmatu.
Kā atklājas - lielākajai daļai klasesbiedru dzīve izvērtusies pavisam citāda nekā savulaik sapņots. Arī aktrises Lienes Gāliņas atveidotajai varonei Dacei, kuru no malas ikviens novērtētu kā ļoti veiksmīgu biznesa sievieti. „Dace bērnībā bija liels cīnītājs par taisnību, viņa ticēja ideāliem, meklēja dzīves jēgu, gribēja sakārtot pasauli, bet tad viņa izauga, un „ar viņu notika dzīve”, un tas, ko viņa dara, viņu tagad apmierina un viņa ar to ir samierinājusies,” saka Dace.
Arī citiem izrādes personāžiem dzīve izvērtusies atšķirīga no kādreiz lolotā ideāla. Vai tas ir slikti vai labi, kas pie tā vainojams - apstākļi vai viņi paši, un vai, sasnieguši kāroto, viņi būtu laimīgāki un vai vispār ir kāda mēraukla, ar ko var nomērīt veiksmīgu vai neveiksmīgu dzīvi - šie ir galvenie jautājumi, ko uzdod izrāde, stāsta režisors Valters Sīlis.
„Par to, cik neiespējami ir lietas novērtēt. Cik neiespējami ir novērtēt veiksmi. Tu vari skaitīties veiksmīgākais cilvēks pasaulē, bet pats sajust, ka esi pilnīgi tukšs tajā mirklī. Un ka tu nezini, ko ar savu dzīvi darīt. Man likās svarīgi par to runāt šajā darbā. Kas tas ir, ka tu pēkšņi apstājies. Mēs visi, veidojot izrādi, daudz runājām par to, kā mēs savā dzīvē definējam lietas un cik arī šajā brīdī katrs no mums jūtas kaut kur nevietā vai ne tā kā vajag,” saka Sīlis.
Aktieris Jānis Vimba atveido Normundu, kurš skolā bieži vien cieta no klasesbiedru izsmiekla, bet vēlāk izkopa lielas izsišanas spējas un tagad kļuvis par miljonāru. Arī viņā tomēr jaušams kas nepiepildīts. Aktieris domā, ka izrāde cita starpā rosinās arī uz pārdomām, vai vispār pastāv tāda laimīgas cilvēka dzīves formula. „Šeit ir tik dažādi tie cilvēki un tik dažādi mēģinājumi laimi formulēt, ka es pieņemu - katrs no cilvēkiem „izlobīs” citu laimi. Visdrīzākais, ka viņu laime būs vienkārši kompilācija no tā, ko mēs viņam parādām, un no viņa pieredzes,” norāda Vimba.
Aktieri stāsta, ka darbs pie izrādes viņos uzurdījis daudzus būtiskus jautājumus, par kuriem ikdienas rutīnā piemirstas un kas noglabāti kaut kur tālu. Vimba cer, ka varbūt arī kādam skatītājam tie var kalpot par grūdienu, lai kaut ko savā dzīvē mainītu. „Grūdienam ir jābūt. Es atzīšos, ka man bija tāds grūdiens. Es mācījos Jelgavā „ekonomistos”, un man šis grūdiens bija viena Jaunā Rīgas teātra izrāde. Tā nevēstīja par dzīves maiņu, bet tajā bija kaut kas tāds, pēc kā es sāku nopietni domāt par profesijas maiņu. Vai tas bija labi vai slikti, es nezinu, bet mana dzīve mainījās. Un es gribētu teikt, ka laimīgāks es jūtos tagad. Es neteikšu, ka laimīgs, bet laimīgāks,” saka Vimba.
