Tiem, kuri piedzīvojuši padomju laikus un spēj ar ironiju atcerēties sadzīves šaurību, blatu sistēmu, stereotipus par valdonīgo sievu, nevarīgo vīru un pārlieko sievas un vīra māšu klātesamību ģimenes dzīvē, būs interesants Valmieras Drāmas teātra viesrežisora Jegora Peregudova iestudējums “Apmaiņa”. Izrādes pamatā krievu autora Jurija Trifonova stāsts.
“Es domāju par šo materiālu diezgan sen, bet man likās, ka to pareizāk būtu iestudēt Latvijā, jo tas ir laiks, kad mēs bijām viena valsts. Var pret to attiekties dažādi, bet tas ir vēsturisks fakts. Tā ir mana bērnību un atmiņas par vecmāmiņām, vectētiņiem, tāpat kā bērnība tiem aktieriem, kas šeit spēlē. Tas mūs vieno,” uzskata Peregudovs.
Noskatījusi jaunā krievu režisora iestudējumus Maskavā, Jegoru Peregudovu uz Valmieras Drāmas teātri uzaicinājusi teātra mākslinieciskā vadītāja Indra Roga. Arī starp aktieriem un Peregudovu, šķiet, valda abpusēja sapratne.
Aktieris Mārtiņš Liepa to apliecina: “Viņš saprot visu, ko dara, viņš saprot aktieri, viņš nav režisors despots, kurš pa visu vari dzen vienā virzienā un viss.Viņš strādā kopā, tās ir rakstura īpašības cilvēcīgas, tādas ir reti režisoriem.”
“Mēs, aktieri, savstarpēji runājam, cik tas ir apbrīnojami, ka jauns cilvēks, viņam ir nedaudz pāri 30, bet viņš strādā kā vecmeistars, un tik ļoti viegli,” kolēģim piekrīt arī Māra Mennika.
Atzinību izrādei pauž arī skatītāji, atzīstot, ka šāda veida režiju nav nācies pieredzēt un ka izrāde liek padomāt.
“Interesanta scenogrāfija un aktieri brīnišķīgi, nevienam neko nevar neko ne pielikt, ne atņemt, izrāde ļoti laba,” saka apmeklētāja Ruta Birgere.
Režisors uzsver, ka izrādes pamatā nav luga, bet gan smeldzīgi patiesais stāsts “Apmaiņa”, ko tulkojusi teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Skatuviski hiperreālistisko telpu ar skatu uz daudzstāvu māju balkoniem radījis scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, bet tērpus sešdesmito gadu stilā – Anna Heinrihsone.
