Ar sengrieķu eposa “Iliāda” interpretāciju teātrī atgriežas viesrežisors Antons Kiseļuss, kura rotaļīgo un svaigo spēles stilu skatītājs iepazina rudenī A. Ostrovska komēdijā “Bagātās līgavas”. Režisors atzīmē, ka ķerties pie antīkajiem tekstiem, kurus daudzi uzskata tikai par obligātu nodevu skolu programmās, mudinājis izaicinājums – pierādīt, ka šo stāstu var pasniegt mūsdienīgi, aizraujoši, spēles teātra manierē. Tieši tādēļ izrādes afišā lasāms žanra apzīmējums – skerco – termins, kas zināms mūziķiem un apzīmē rotaļīgu, humoristiska rakstura skaņdarbu straujā tempā.
A. Kiseļuss: “Ar šo iestudējumu vēlos aicināt skatītāju uz nenopietnu sarunu par nopietno. Par tēmām, kas ir tuvas katram – draudzība, mīlestība, sāpes, atriebība.” Poēmas “Iliāda” pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrādē skan daudz mūzikas, ko izpilda paši aktieri. “Izrāde ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi,” uzsver režisors.
Iestudējuma “Iliāda” pamatā ir attiecības starp diviem galvenajiem eposa varoņiem – Ahilleju, kurš dodas iekarot neuzveicamo Troju, lai atriebtu sava drauga Patrokla nāvi, un trojiešu varoni Hektoru. Senajā Grieķijā bija pazīstama vesela virkne episku sacerējumu, kas sižetiski saistījās ar tā saucamo Trojas karu, bet mūsdienas sasnieguši vienīgi divi no tiem – “Iliāda” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatīts sengrieķu dzejnieks Homērs (8. gs. p.m.ē.). “Iliādas” sižetu veido neliels Trojas kara posms desmitajā kara gadā.
Savukārt 27. martā skatītājiem tiks piedāvāta A. Brigaderes bērnības kolāža vienā cēlienā “Dievs. Daba. Darbs”.
