Kultūras rondo

Sarunas par teātri un Eduardu Smiļģi, citādo "Spēlmaņu nakti" gaidot

Kultūras rondo

"Skārienjūtīga valoda": Pandēmijas laika salikteņi

Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem - iestudējums "Stepančikovas ciems"

Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem – iestudējums «Stepančikovas ciems»

Starp grotesku un spēlēšanos – tā aktieri raksturo jaunāko iestudējumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī “Stepančikovas ciems”,  ko iestudējis režisors Sergejs Golomazovs. Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem – arī tā īsi var raksturot jaunāko iestudējumu. Domas un dvēseļu valdnieka Fomas Opiskina lomā Jakovs Rafalsons. Iestudējums tapis pēc Fjodora Dostojevska garstāsta “Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji”, un ir veltījums rakstnieka divsimt gadu jubilejā. Pirmizrāde ar publiku notika 20. novembrī. 

Iestudējuma “Stepančikovas ciems” dramatizējuma autoru un režisoru Sergeju Galamazovu interesējuši uztveres paradoksi un valdzinājuma mehānismi. “Esam raduši spriest par harizmu, saistot to ar ārējo pievilcību, taču tas nebūt nav obligāts nosacījums.” “Stepančikovas ciema” centrālais tēls Foma Fomičs Opiskins nebūt nav skaistulis, tieši tāpēc režisoru interesē, kā un kāpēc šis personāžs valda pār citiem. 

Jāatgādina, ka Mihaila Čehova teātris šim darbam pievēršas trešo reizi un 1932. gada novembrī Fomas Opiskina lomā bija pats Mihails Čehovs. Tagad šo lomu atveido aktieris Jakovs Rafalsons. “Stāstīt pēc izrādes, kāds ir mans varonis Foma, ir sarežģīti. Viņš ir tāds, kādu jūs viņu ieraudzījāt. Savukārt tiem, kas neredzēja, varu teikt – vakcinējieties un nāciet uz šo izrādi, tad uzzināsiet,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” pauž Rafalsons, “Mēs centāmies radīt tādu iestudējumu, lai ar kaut ko pārsteigtu skatītāju. Lai tie būtu svētki, īpaši šajā laikā, kādā dzīvojam. Paldies teātrim, teātra direktorei un galvenajam režisoram, kuri izvēlējās šo darbu, tas nav vienkāršs. Tas ir kas vairāk. 

Dostojevskis šo darbu raksta atgriezies no ieslodzījuma. Kā viņš varēja paredzēt un uzrakstīt tādu tekstu, ko mēs padomju laikā dzirdējām? Visi rajonu komitejas darboņi runāja šādiem vārdiem kā runā Foma. 

Kā tas iespējams?!”

Atsauci uz padomju laiku sniedz rīta vingrotāji un tie ir visi izrādes personāži. Izrādes darbība risinās pulkveža Rostaņeva īpašumā. Pulkveža lomā aktieris Anatolijs Fečins, kurš pirmo reizi sastopas ar Dostojevska daiļradi uz skatuves: “Mums tagad ir grūta situācija – visa pasaule dalās divās daļās. Galvenā doma – vajag savienoties, iet uz vienu virzienu.” Aktierim komēdija iet pie sirds un viņš ir pārliecināts, ka skatītājiem šodien vajag mazliet pasmieties. 

Aktieris Vitālijs Jakovļevs savu varoni Obnoskinu iekrāsojis košām komiskām krāsām. Izaicinājums veidot lomu, teju bez vārdiem, aktierim iepaticies: “Priekš sevis atradu tādu momentu – mans tēls ir atbilde uz jautājumu, kad cilvēks mēģina vienmēr atbilst apkārtējo cilvēku gaidām.” Jakovļevs atzīmē, ka režisors Dostojevska sarakstīto pielāgojis šodienas cilvēka raitajai uztverei.

Jana Herbsta “Stepančikovas ciemā” atveido guvernanti Nasteņku. Viņas varone ir godīga un uzticīga saviem principiem. Dostojevskis aktrisei ir tuvs autors jau kopš studiju gadiem: “Tieši šis darbs ļoti atšķiras no viņa iepriekšējiem darbiem. Šeit nevar spēlēt Dostojevski, kā viņu pieņemts spēlēt. Te vajag atrast to stilu. Es domāju, mūsu režisoram Sergejam Golomazovam arī tas ir izaicinājums – [..] atrast atslēgu, kādā mēs spēlējam. 

Tas ir kaut kas starp grotesku un kaut kas starp spēlēšanos, kas mums, aktieriem, šobrīd ļoti, ļoti pietrūkst. Mums visiem šis darbs bija interesants.” 

Herbsta uzsver, ka izrādē rodamas līdzības arī ar mūslaiku Latviju, kur priekšplānā izvirzās daži it kā harismātiski līderi, un viņu paustais, kaut nepareizs, spēj uzrunāt pūļus. 

Aktieris Aleksandrs Maļikovs, kurš atveido pulkveža brāļadēlu, par Fomu Fomiču Opiskinu saka, ka tādu cilvēku ir daudz un ne vienmēr spējam viņus atpazīt, tādēļ brīdina būt modriem. Bet par savu varoni un iestudējumu kopumā teic lūk ko: “Mans varonis tikko pabeidzis studijas. Viena no viņa galvenajām iezīmēm – viņš ir naivs. Es pats tāds neesmu, tādēļ man patīk spēlēt naivu cilvēku. Fjodoram Dostojevskim divsimt gadu, un mēs esam raduši, ka viņa darbi ir tādi nopietni un smagnēji, emociju un kaislību pilni.

Kāpēc gan nesveikt Fjodoru Mihailoviču jubilejā viegli, gaiši un priecīgi, taču ar jēgu. Tāpēc ceram, ka arī skatītāji nāks kopā ar mums svinēt rakstnieka divsimtgadi gaiši un priecīgi.”

Vēl tikai piebilde par šī darba nonākšanu uz skatuves. Fjodora Dostajevska garstāsts  “Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji” pirmo reizi publicēts 1859. gadā. Pēc Konstantīna Staņislavska pirmā dramatizējuma par garstāstu sāka interesēties daudzi teātri – vispirms Krievijā, pēc tam arī ārzemēs. Un pirmais uzvedums noticis tieši pirms 130 gadiem – 1891. gadā. 1917. gadā “Stepančikovas ciems” ticis uzvests Maskavas Dailes teātrī, un tieši pēc šīs izrādes apmeklējuma Mihailam Čehovam radās vēlme kaut kad nospēlēt Fomas Fomiča Opiskina lomu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt