Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Skrundā jauna elektroapgādes apakšstacija

Deja Īrijā saved kopā latviešus

Īrijas latviešu deju kopas kopīgi izdejo un nofilmē «Es izjāju prūšu zemi»

Horeogrāfa un Deju svētku virsvadītāja Jāņa Ērgļa deja “Es izjāju prūšu zemi” jau vairāk nekā gadu iekaro pasauli. Tā tiek izdejota ārpus skatuvēm un deju grīdām, pavisam neparastās vietās – uz kuģīša klāja Turcijā, Ņujorkas ielās, pansionātā Latvijā un kalna pakājē Austrālijā. Nu tā apvienojusi Īrijā dzīvojošus latviešu vīrus un puišus, kuri to izdejojuši  kalnu ieskauta ezera krastā.

Loknafūji ezeru, kas atrodas Konemāras dabas parkā Īrijas rietumu piekrastē, ik gadu apmeklē tūkstošiem tūristu no visas pasaules, bet šoreiz tā krastos veselas dienas garumā pulcējās latvieši, skanēja latviešu mūzika un rībēja dejas soļi.  

Ideja aicināt Īrijas latviešus pievienoties nejauši aizsāktajai iniciatīvai kādā neparastā vietā izdejot un nofilmēt deju “Es izjāju prūšu zemi” radās Zaļajā salā dzīvojošajam Aināram Ozoliņam, kurš bija pārliecināts, ka tā var apvienot šeit dzīvojošos tautiešus. 

“Vajadzēja tikai iedot ideju un faktiski es vairs nepiedalījos, tikai atbraucu šodien aplaudēt puišiem par viņu izturību un šo ilgo sagatavošanās periodu,” teica Ainārs Ozoliņš.  

Video filmēšanai vairākus mēnešus gatavojās 25 dejotāji no pavisam četrām latviešu tautas deju kopām Īrijā –

no “Karbunkula” Dublinā, “Taurenīša” un “Nemiera” Limerikā un “Rietumkrasta” Galvejā. Pirmā, kas idejai atsaucās, par to iedegās un pēc tam iesaistīja arī pārējos, bija “Karbunkula” vadītāja Solveiga Slaidiņa. 

“Man vispār patīk visādas avantūras. Un tas bija, man likās, ļoti interesanti. Jo puišiem šī deja ļoti patīk, skatītājiem viņa ļoti patīk. Un kāpēc ne? Negribu teikt, ka bija ļoti viegli, tāpēc ka “Karbunkulam” pienāca klāt puiši, kas nekad nav dejojuši, un tas mums drusciņ sarežģīja dejas apgūšanu. Deja liekas viegla, bet nav tik viegla. Bet gala iznākums, es domāju bija foršs,” norādīja Slaidiņa. 

Limerikas bērnu tautas deju kopas “Taurenītis” vadītāja Anita Šuplinska norādīja – viņas 14 un 15 gadus vecie jaunieši sākumā, visticamāk, nav apzinājušies, uz ko parakstās, un pēc pirmajiem mēģinājumiem šķitis, ka nekas nesanāks. Tomēr pēc smaga darba rezultātu Šuplinska atzīst par labu. 

Neparastais projekts kopā saveda daudzus – ne vien dejotājus un tos, kas brīvprātīgi pieteicās atbalstīt filmēšanas procesu tehniski, bet arī tādus cilvēkus, kas dejas soļus iepriekš nekad nav mācījušies. 

“Pirmkārt, es gribu priekšzīmi saviem bērniem rādīt. Viņi gan dzied, gan dejo, gan mācās latviešu skoliņā un kaut kā jārāda viņiem priekšzīme,” atzina dejas dalībnieks Ivo Rūtiņš. 

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti