Labrīt

"Mūžīgie bērni”: Sabiedriskie mediji atbildīgajām amatpersonām iesniedz atklātu vēstuli

Labrīt

Petraviča: Asistentu pakalpojumiem "mūžīgajiem bērniem" nepieciešami 23 miljoni eiro

Dailes teātris atgriežas uz Lielās skatuves ar iestudējumu "Elpa"

Intīms stāsts uz Lielās skatuves. Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvos «Elpa»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ar Dmitrija Petrenko iestudējuma "Elpa" pirmizrādi Dailes teātrī trešdien, 15. jūlijā, skatītājiem atkal tiks vaļā vērta Lielā skatuve. Skatītāju skaits gan uz izrādēm būs ierobežots, un zālē viņi sēdēs ar noteiktu distanci viens no otra, sēdvietas atdalīs caurspīdīgi aizslietņi.

Šoreiz tā nebūs tipiska Lielās zāles izrāde ar plašu vērienu, drīzāk intīms un ļoti personisks stāsts par kāda pāra spriedzes pilnajām attiecībām, ko izspēlēs divi aktieri. Vienā sastāvā tie būs Ieva Segliņa un Gints Andžāns, bet otrā – Anete Krasovska un Kārlis Arnolds Avots. Tikai divatā piepildīt skatuvi aktieriem ir milzu izaicinājums, bet viņi stāsta, ka pa šo laiku viņos uzkrājies tāds enerģijas lādiņš, ka viņi gatavi īstenot arī pašas vistrakākās un drosmīgākās idejas.

Sākotnēji lugu "Elpa" bija iecerēts izrādīt mazajā spēles laukumā, jo tas ir kāda pāra ļoti personisks, atklāts un arī intīms attiecību stāsts. Pie tam lugas autors devis speciālus norādījumus, ka luga jāspēlē uz tukšas skatuves, bez dekorācijām un rekvizītiem.

Strādājot pie izrādes, režisors Dmitrijs Petrenko vienā brīdī tomēr tajā saskatīja labu potenciālu tieši Lielās zāles mērogam. Pirmkārt, jau izrādes varoņi ir apsēsti ar liela mēroga idejām, kamēr paši ar sevi galā netiek. Bet otrkārt, Lielā zāle ir izcila iespēja savu meistarību pierādīt lieliskiem aktieriem.

"Tas ir arī izaicinājums režisoram, jo tur nav, aiz kā paslēpties. Nav rekvizītu vai vispār kaut kā tāda, ko mēs saucam par tādiem viegliem paņēmieniem, aiz kā var paslēpties. Līdz ar to 90% ir ļoti precīza un apzināta aktierspēle. Tā ir arī mana pārliecība – ja divi aktieri ir meistarīgi un profesionāli, tad viņi var spēlēt arī stadionā, un tas būs interesanti un aizraujoši," norāda Dmitrijs Petrenko.

Aktieri Ieva Segliņa un Gints Andžāns atzīst, ka tieši šis ir īstais laiks visdrosmīgākajām idejām, jo viņi bez gala noilgojušies pēc skatuves un spēki arī pa tukšajiem mēnešiem uzkrāti.

"Sajūta ir tāda, ka mēs bijām turēti pie ķēdes un tagad palaisti auļos. Un tagad mākslinieciskā ziņā jūtamies daudz drosmīgāki un bezbailīgāki.

Gribas darīt un gribas paveikt ko lielu," saka Ieva Segliņa.

"Mums ir tik daudz spēka un enerģijas, ka vienkārši Mazā zāle ir par mazu, mums vajag vairāk vietas, kur to visu dot skatītājiem un viens otram, un tāpēc mēs ņemam Lielo! Lielāko, kas mums ir!" piebilst Gints Andžāns.

Izrādes centrā ir kāds pāris, kas dzīvo pēc pareizajiem mūsdienu standartiem – šķiro atkritumus, brauc ar velosipēdu, ekonomiski tērē ūdeni un visādi citādi domā par planētas ekoloģiju. Par lielu klupšanas akmeni viņiem vienā brīdī kļūst jautājums – vai ir prātīgi vai neprātīgi mūsdienu pasaulē radīt bērnu, kad planēta jau atrodas uz katastrofas sliekšņa. Dabiskais instinkts viņiem saka vienu, bet viņu racionālie apsvērumi pavisam ko citu.

Kā uzskata aktieri – ar pasaules glābšanas idejām viņi būtībā aizsedz savas bailes un neprasmi risināt paši savas personiskās problēmas, un tas patiesībā ir tik labi atpazīstami ikvienam.

"Man bija sajūta, kad es pirmo reizi izlasīju šo lugu, ka - ak, Dievs, tas taču ir par mani! Tas ir tikai un vienīgi par mani! Taču es arvien vairāk saprotu to, ka es neesmu īpaša un tas ir tiešām par jebkuru no mums. Man visaktuālāk šajā lugā nospēlējas, ka tas ir par bailēm. Par bailēm no sevis, par bailēm no atbildības, no pārmaiņām, par iespēju vainot šajās bailēs pasauli, Covidu, plastmasu un tā tālāk, bet patiesībā tas stāsts ir par tevi. Kāds tu esi šajā pasaulē," stāsta Ieva Segliņa.

Lūkojoties uz izrādes varoņiem, brīžiem šķiet, ka viņi nevis pilnasinīgi dzīvo dzīvi, bet vairāk runā par to, jo ne velti viena no visbiežāk izrādē dzirdamajām frāzēm ir ''ok, parunāsim par to''.

Arī tā būs ļoti labi atpazīstama situācija daudziem skatītājiem, tikai izrādē – no malas uz to lūkojoties – visai biedējoši šķiet, ka šādās tukšās sarunās un bezjēdzīgās darbībās tā arī var paiet visa cilvēka dzīve. Režisors Dmitrijs Petrenko vismazāk vēlas būt didaktisks, bet, ja kaut viens skatītājs par to aizdomāsies, izrāde sevi būs pilnībā attaisnojusi.

"Ja viens cilvēks izies no šīs izrādes un padomās, ka viņš kaut ko dara bezjēdzīgi šajā dzīvē, tad tas būs lielāks ieguldījums, nekā sludināt planētas glābšanas idejas, manuprāt.

Es vienmēr domāju, ka jāsāk ar sevi. Ja man kāds atnāk un sūdzas, ka pasaule ir tāda un pārējie dara ne tā, es saku, jā, bet es sāku ar sevi, es nevaru izmainīt citus. Un man liekas, ka arī luga ir par to, ka mums jādara tas, ko mēs varam darīt ar sevi. Mums vienkārši nav jābūt par kretīniem. Ja tu pats neesi kretīns, tas jau ir ļoti, ļoti ieguldījums pasaules uzlabošanā [un lielāks] nekā šī staigāšana un likšana pārējiem nebūt kretīniem. Man liekas, ka tas ir tāds ārkārtīgi svarīgs pagrieziens," skaidro režisors.

Izrādē dublēsies divi aktieru pāri – vienā sastāvā spēlēs Ieva Segliņa un Gints Andžāns, bet otrā – jaunākās paaudzes aktieri Anete Krasovska un Kārlis Arnolds Avots. Gan režisors, gan paši aktieri atzīst – būtībā tās būs divas ļoti atšķirīgas izrādes, jo katra paaudze izrādē aktualizētās tēmas uztver visai stipri atšķirīgi.

Pirmizrāde iestudējumam "Elpa" Dailes teātra Lielajā zālē būs skatāma trešdien, 15.jūlijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti