Kultūras ziņas

Lielākais ielu mākslas festivāls Baltijā

Kultūras ziņas

Sākas „Rīgas Operas festivāls 2014"

Dzejniece Inga Gaile kļūst par režisori

Ingas Gailes izrāde «Pēterpils pilsētas žīdi» – par cilvēka un varas attiecībām

Pirmdien un otrdien neatkarīgajā teātrī „Skatuve” varēs noskatīties dzejnieces un režisores Ingas Gailes diplomdarba izrādi „Pēterpils pilsētas žīdi”. Tās pamatā ir krievu autoru Borisa un Arkādija Strugacku luga, ko režisore raksturo kā sarežģītu, bet reizē ļoti dziļu un aktuālu materiālu. Viena no galvenajām tēmām tajā ir cilvēka un varas attiecības. Izrādē darbojas astoņi aktieri no dažādiem teātriem, viņu vidū arī Jānis Paukštello un Marīna Janaus.

„Hallo? Milicija? Ā, milicijas leitnants. Redziet, te jums zvana no Belamora ielas 16.nama. Mums te notiek tādas dīvainas lietas. Kaut kāds darbonis staigā pa mūsu kāpnēm un izdala pilsoņiem huligāniskas pavēstes”.

Lugas darbība notiek 1990. gadu Krievijā, namā, kurā dzīvo profesors Kirsanovs. Viss sākas ar paradoksālu situāciju, kad nama iedzīvotāji pēkšņi saņem dīvainas pavēstes, kurās viņi aicināti ierasties Ļeņina vārdā nosauktajā stadionā, līdzi ņemot dokumentus un veļu. Sākotnēji viņi pret to neattiecas īpaši nopietni, bet tad palēnām arvien vairāk pieaug neziņa, spriedze un bailes.

Nosaukums „Pēterpils pilsētas žīdi” vedina domāt, ka lugas centrā varētu būt ebreju holokausta tēma, taču šoreiz šim nosaukumam ir vairāk simboliska nozīme, stāsta režisore Inga Gaile. „Tad, kad es sāku iestudēt, es uzreiz sazinājos ar ebreju kopienu, un jautāju par vārda „žīdi” izmantojumu. Viņi man apliecināja, ka nedrīkst mainīt, jo autori, kas paši ir ebreju izcelsmes, ir izvēlējušies šo vārdu, un šim vārdam šajā gadījumā nav tik lielā mērā nacionāla nozīme, bet vairāk raksturojums par cilvēkiem, kuri nonāk saskarē ar varu un nokļūst upura pozīcijā. Šādā ziņā tie var būt visi - jebkādas tautības, jebkāda dzimuma cilvēki. „Žīdi” šajā gadījumā ir māksliniecisks līdzeklis”.

Kā mēs katrs šodien attiecamies pret varas dažādām pavēstēm un pavēlēm, kas varbūt mums šķiet absurdas, bet uzstājīgi no mums tiek pieprasītas? - šis ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas Strugacku lugā interesējis Ingu Gaili.

Arī Rietumu civilizācija un kapitālistiskā sabiedrība ir caurausta ar dažādām varas struktūrām. Mani ļoti interesē, vai un kā ir iespējams dzīvot brīvi, ārpus šīs struktūras,” norāda Gaile, piebilstot, ka, viņasprāt, tas ir iespējams.

Profesora Kirsanova lomā izrādē redzēsim Jāni Paukštello. Viņš par interesantu pieredzi dēvē sadarbību ar dzejnieci un tagad arī režisori Ingu Gaili, kura savai diplomdarba izrādei izraudzījusies ļoti spēcīgu un daudzslāņainu lugu. „Materiāls ir labs, sarežģīts un fascinējošs, jo to ir sarakstījuši „riktīgi” vīri - brāļi Strugacki. Tur ir tāda paradoksāla situācija, ka cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir ļoti daudz pieredzējuši, pēkšņi kāds sarkastisks joks trāpa uz pašām vārīgākajām vietām. Un tad nu viņiem nāk ārā tas, ko ikdienā viņi nekad nedarītu,” pauž Gaile.

Cilvēks, kurš vismazāk gatavs kompromisiem, lugā ir profesora Kirsanova sieva Zoja, ko atveidos Marīna Janaus, aktrise šo tēlu izjūtot kā ļoti radniecīgu. „Visādā ziņā es pēc dabas esmu tāds cilvēks, kas ļoti asi izjūt situācijas, kas pieprasa iziet uz kompromisiem, es to uztveru ļoti sāpīgi un neesmu to savā dzīvē darījusi. Un tāpēc man šī loma cilvēciski ir ļoti tuva, man liekas, ka tā esmu es. Es tā arī droši vien uzvestos un rīkotos, ja ar mani tas notiktu dzīvē,” uzsver Jaunaus.

Mūziku izrādei komponējis Jānis Ozoliņš, kurš izrādē arī pats būs pie klavierēm. Borisa un Arkādija Strugacku lugas „Pēterpils pilsētas žīdi” pirmiestudējumu Latvijā, kas ir Ingas Gailes diplomdarba izrāde, varēs noskatīties pirmdien un otrdien (2.,3.jūnijā)  teātrī „Skatuve”.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti