Koncertciklā “Dailes kanons” šonedēļ dzejas, kustības, klaviermūzikas un elektronikas savienojumā skanēs Jāņa Rokpeļņa rakstītas asprātīgās vārdu spēles. Īpaši atlasītās dzejas rindas iedzīvinās dzejnieka laikmeta brālis – aktieris Juris Bartkevičs.
Izrāde aicinās ieskatīties dzejnieka Jāņa Rokpeļņa ironiskajā pasaulē, kurai improvizētu klavieru un elektroniskās mūzikas pavadījumu uz vietas radīs komponists un pianists Platons Buravickis. Viņš norāda, ka priekšnesums veidots kā impulsu saspēle starp aktieriem, dzeju un viņu.
“Tur jābūt brīvībai, citādi pat nedrīkst. Man priekšā ir dzeja, es skatos un spēlēju. Sākumā bija doma, ka tikai klavieres, bet režisors vēlējās arī elektroniku… labi!” stāsta Buravickis.
“Kad Platons pirmo reizi parādījās mēģinājumā un mēs laidām pirmo reizi “caurlaidē”, es nezināju, ko viņš tur spēlēs,” atceras Juris Bartkevičs. “Es klausos un jūtu, ka man sāk gribēties repot to Rokpeļņa dzeju. Un es jūtu, ka Platons iet līdzi un uzķeras uz tiem impulsiem, kur mani nes, tad viņš atkal kaut ko pats piedāvā. Tikmēr zālē sēž Viesturs Kairišs un Juris Vaivods un priecājas, ka divi mākslinieki uz skatuves cenšas viens otru tā kā saprast, tā kā pārspēt. Un tas ir tas dzīvais, kas mums tīri labi sanāk ar Platonu.”
Kā uzsver komponists, šajā koncertizrādē galvenais izteiksmes līdzeklis ir tieši impulsu saspēle:
“Impulss, ko dod dzeja, ko dodu es aktieriem un viņi man. Tas ir impulsu pingpongs.”
Un, kā atzīmē Bartkevičs, tam pa vidu arī “vēl viena mistiska būtne, ko neviens nevarēs noformulēt” – minētajā impulsu saspēlē aktrise Ieva Segliņa ar kustības palīdzību iztirzās kādā Rokpeļņa dzejolī minēto jauno dzejnieču darbus.
Izrāde Dailes teātra dārzā skatāma 10. un 11. augustā.
