Ilggadējā Jaunatnes teātra aktrise Elvīra Baldiņa ar humoru un tautasdziesmām apbur topošos aktierus

Lasot tautasdziesmas, cilvēks var trenēt dvēseli - ir pārliecināta aktrise Elvīra Baldiņa. Viņa pati ar tautasdziesmu kopā gājusi cauri visai savai dzīvei, spēcinājusi ar to gan sevi, gan arī ļoti daudzus citus cilvēkus.

Ilggadējai Jaunatnes teātra aktrisei Elvīrai Baldiņai šobrīd ir 97 gadi, bet viņa ir apbrīnojama dzīves spara pilna un šonedēļ Kultūras akadēmijā tikās ar topošajiem aktieriem, lai sarunātos par tautasdziesmām un savām skatuves gaitām.

Baldiņa ierodas pie topošo aktieru kursa un teju uzreiz visus pārņem savas īpašās personības varā. Viņa ir negaidīti tieša un aizrautīga, kā pati saka – dažbrīd arī neganta un jiftīga, un pats galvenais - ar savām, ļoti oriģinālām domām par aktiera profesiju, latvietību, Dievu un dzīvi vispār.

Ļoti interesanti ir klausīties viņas stāstos, kā viņa no Cesvaines meitenes kļuva par aktrisi, kādiem paņēmieniem tika vaļā no malēniešu dialekta, uzzināt to, ka joprojām ļoti stingrais rokasspiediens viņai ir no govju slaukšanas un ka viņu un vēl citus aktierus Arturs Dimiters padomju laikā dēvēja par sarkanajiem mācītājiem, jo viņi patiešām ļoti bieži stājās mācītāju vietā un uzrunāja cilvēkus gan bērnības svētkos, gan citās prieku un bēdu reizēs.

Tā kā Elvīras Baldiņas pūrā bija teju vai neizsmeļams tautasdziesmu krājums, viņa bija īpaši pieprasīta, un cilvēki novērtēja, ar kādu patiesu mīlestību viņas tās runā un vienmēr pārsteidzoši precīzi piemēro situācijai.

To Elvīra Baldiņa prot vēl šodien, un arī sarunā ar studentiem daudz citē tautasdziesmas, uzsverot, ka tas trenē cilvēka dvēseli, kas aktiera profesijā ir īpaši svarīgi.

Pēc tikšanās jaunie aktieri atzīst, pat negaidījuši, ka būs tik interesanti un vērtīgi.

„Tas, ka viņa ir aktrise – to uzreiz var redzēt. Ja viņa, cerams, simtgadi sagaidīs, tas viņai nepazudīs, jo viņai tas vienkārši asinīs, viņa tāda artistiska, sprigana un fifīga!” saka Una Eglīte. “Jā, un humora sajūta vienkārši izcila, pati par sevi pasmejas, par mums visiem.

“Viena no lietām, kas man likās apbrīnojama, bija viņas ļoti labā atmiņa, sākot ar cilvēku vārdiem, un ka viņa spēj stāstīt visu, kas notika pirms 60 gadiem, it kā tas būtu noticis šodien,” stāsta Matīss Budovskis.

“Ļoti patika teikums, ko pierakstīju kladē, ļoti vienkāršs, cilvēcisks teikums – dzīvojiet veselīgi, nedzeriet, nepīpējiet, ēdiet speķi!” piebilst Una.

Arī Elvīra Baldiņa atzīst, ka viņai šī tikšanās ar jaunajiem amata brāļiem bijuši īsti svētki.

„Nu iedomājaties, kad vēl grib klausīties manī, kas dod apziņu, ka tu vēl deri un dzīvo… tas jau jebkuram būtu ļoti patīkami!” saka Elvīra Baldiņa.

Baldiņa bija Jaunatnes teātra aktrise, sākot no 1945.gada līdz pat teātra slēgšanai. No visa lielā lomu klāsta kā mīļākās aktrise izceļ divu zēnu lomas – Gavrošu izrādē „Nožēlojamie”, bet jo īpaši Maksima Gorkija bērnībā atveidojumu, jo tas ļoti sasaucies ar pašas bērnībā piedzīvoto un pārdzīvoto.

Aktieris vispār ir pati labākā profesija – ir pārliecināta Elvīra Baldiņa, tikai - lai būtu labs aktieris, ir jātrenē dvēsele, un te nav labāka palīga par tautasdziesmām.

„Tā dvēsele jau ir tas radošums, kad es, piemēram, pasaku tā:

Es pārgāju ziedu pļavu
Rasotā rītiņā.
Apbirst manas pastaliņas
Dimantiņa lāsītēm.

Patiesībā jau ir pat nepatīkami, ka apautas kājas saslapst agrā rītā… Bet tā jau ir tā dvēsele, ka tu izej no ķezas ar jaukumu… nevis – vai, dieniņ, ko nu darīs, jāiet mājās, slapjš… Tā cilvēks ar savu fantāziju sev palīdz iziet no ķezām, bēdām.

Labāk eju dziedādama
Nekā gauži raudādama.
Neba visa zeme zūd,
Man kad bēda bēdājama,”

par tautasdziesmām stāsta aktrise.

Tautasdziesmas viņa dēvē par visskaistāko dzeju, kurā pateikts viss par cilvēka dzīvi, vajadzīga tikai spēja to saklausīt un sajust.

Šogad vasaras nogalē - 11.augustā - aktrise svinēs savu 98.dzimšanas dienu. 

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti