Dailes teātra Kamerzāle topošajam iestudējumam “Neglītenis” iztapsēta ar plēvi, zib neona gaismas, ir balts vēsums. Tajā kā plastiskā ķirurga kabinetā ienāks apmeklētājs. Galvenā varoņa – Lētes – sejā ir kas tāds, ko citi nepieņem.
“Viņš atkāpjas no sevis, no sava pasaules redzējuma, no savas dzīves. Viņš sāk dzīvot citu dzīvi. Domāju, tā ir lielākā problēma – dzīvot svešu dzīvi un atrast sevi šajā 21. gadsimtā: kas es esmu, kā dzīvot šajā vērtību skalā,” saka Lētes atveidotājs Aldis Siliņš.
Ar tādu seju kā Lētem neko nevar pārdot, bet mūsdienās visu var atrisināt ar ķirurģisku iejaukšanos. “Un skan tā populāri par to, ka cilvēks nespēj pieslēgt kritisko domāšanu,” saka režisors Gundars Silakaktiņš.
Kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa iestudējumu vērtē kā asprātīgu grotesku par to, kas notiek ar cilvēku, kad viņš zaudē patiesus orientierus un sāk meklēt identitāti caur citu cilvēku viedokļiem. “Kā visiem, viņam ir svarīgi, lai viņu mīl, svarīga slava, bagātība,” saka Silakaktiņa.
Izrādes dialogus režisors lūdz aktieriem spēlēt dinamiski un tempā. Skatītājiem rūpīgi jāseko līdz, jo viens aktieris nemainīgā ārējā tēlā atveido vairākas lomas. Šādu uzdevumu jau paredzējis dramaturgs. Arī šajā idejā ieprogrammēta tēlu duālā daba.
“Šajā izrādē vajadzīgs naivums un domas tīrība. Un tad drīzāk jāatbrīvojas sevī no kādiem sadzīvotiem gružiem,” saka Siliņš.
“Priekšnoteikums ir domas intensitāte, enerģija un, protams, to padarīt par savu, tīri dauzoties, spēlējoties,” saka Gundars Silakaktiņš.
Pirmizrādi iestudējums “Neglītenis” piedzīvos 31. martā.