Pusdienlaikā, kad Briseles operā Latvijas Radio satiek režisoru Alvi Hermani, ārā spēcīgi līst, bet spoguļzālē valda dziļš un mazliet svinīgs klusums. Pēc dažām dienām pirmizrādes vakarā te dzirkstīs šampanietis un sarunas.
Leoša Janačeka „Jenufa” ir dramatisks mīlas stāsts par ļaudīm Čehijā, Morāvijas ciematā. Jaunā Jenufa, kura mīl Števu un nēsā zem sirds viņa bērnu, kļūst par upuri iecerētā pusbrāļa Laca greizsirdībai, kurš sagriež viņas seju, lai Števa uz viņu vairs nekad neskatītos. Števa Jenufu tiešām atstāj un arī uzzinājis par jaundzimušo mazuli nevēlas viņus ņemt aizgādībā. To redzēdama Jenufas audžumāte Kostelnička, nolemj bērnu nogalināt, lai Jenufu izdotu pie vīra.
„Kā jau visi operas libreti, no vienas puses, ir nedaudz aizdomīgi un dažreiz diezgan muļķīgi izskatās, bet tos vajag uztver kā tādas pasaka. Un katra pasaka kā metafora tiek domāta. Šajā gadījumā, starp citu, stāsta ir diezgan jēdzīgs. Luga, kas ir operas pamatā, ir tik jēdzīga, ka es to mierīgi varētu iztēloties, iestudējot dramatiskajā teātrī,” saka Alvis Hermanis.
Briseles operas teātris gan Eiropā, gan pasaulē pazīstams ar to, ka piesaista neordināri domājošus režisorus. Un Alvis Hermanis jau tagad liek saprast, ka redzamais arī ļoti sagatavotajai Briseles publikai būs pārsteigums: „Mūsu izrādē vienlaicīgi ir gan ļoti, ļoti pārspīlētā veidā etnogrāfiskā krāsainība – brīžiem mēģinājumos izskatās līdzīgs latviešu Dziesmu svētkiem. Bet tai pat laikā man palīgos ir videomāksliniece no Rīgas - Ineta Sipunova, un tas ir „high-tech” etnogrāfisms.”
Izrādi veido starptautisks sastāvs – orķestra diriģents ir francūzis Ludoviks Morlo, kora vadītājs – itālietis Martino Fadžiani, horeogrāfe ir no Krievijas Alla Sigalova, Jenufu dziedās britu soprāns Sallija Metjūza. Alvis Hermanis, kuram aiz muguras jau ir vairāki operas izrāžu iestudējumi gan Rīgā, gan Zalcburgā, neslēpj, ka opera ir viņu apbūrusi, un viņš tai nolēmis nodoties arī turpmāk. „Operas žanrs mani pilnīgi ir nobūris… Jebkurš mākslas darbs savā ziņā ir pasaules modelis, jebkura glezna, jebkura dziesma, jebkura filma kaut kādā koncentrētā veidā cenšas modelēt pasauli kā tāds mazs, miniatūrs pasaules modelis. Tad lūk, operas žanrā šis modelis ir jo īpaši komplicēts. Kā lidmašīnas pilotam viena lieta ir lidināties ar mazām lidmašīnītēm, cita lieta, kad teic pie „Airbus” stūres un zini, ka 500-800 pasažieri aiz tevis sēž un tas ir liels, liels kuģis,” stāsta režisors.
Jau šo svētdien daļai interesentu būs iespējams skatīt „Jenufu” ģenerālmēģinājumā Briseles operā un arī tikties sarunā ar Alvi Hermani, bet pirmizrāde gaidāma jau nākamotrdien, 21. janvārī.
