Kultūras ziņas

Valmierā jauna mūzikas skolas ēka

Kultūras ziņas

Izrādē Dailes teātrī šovakar atver „čekas maisu"

Sākas Ideju festivāls par mākslu un ekonomiku

Ideju festivālā meklēs alternatīvu mūsdienu ekonomiskajai sistēmai

Vai mūsdienu ekonomiskajai sistēmai ir iespējama alternatīva? Kā izdzīvot finanšu apokalipses situācijā? Kā padarīt sabiedrību vienlīdzīgāku?  - šie būs daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklēs ideju festivāls „Māksla un ekonomika".

Festivāls sāksies piektdien, tajā būs pārstāvēti dalībnieki no astoņām valstīm, kas dažādās Rīgas vietās piedāvās lekcijas, diskusijas, izrādes, filmas un spēles.

To atklās pirmizrāde „Pārmaiņu pārbaude", kas būs skatāma piektdienas vakarā „Dirty Deal Teatro", un fesitvāls iezīmēs būtisku mūsdienu mākslas tendenci, ka māksla līdzās mūžīgiem jautājumiem arvien vairāk pievēršas arī sociālām tēmām.

Tiks apskatītas arī alternatīvas idejas nākotnei, un festivāla rīkotāja Zane Kreicberga uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi, jo mums jābūt gataviem pārmaiņām. „Ir daudzi tādi rādītāji, kas parāda, ka tomēr mūsu līdzšinējais dzīvesveids ir vairs nepieļaujams - tādā nozīmē, ka mēs pārtērējam, teiksim, resursus, jo planēta mums galu galā ir galīga nevis  bezgalīga un tā tālāk. Vai nav jāsāk domāt par to, kā mainīt savu attieksmi un kā mainīt arī savu dzīvesveidu zināmā mērā?" norāda Kreicberga.

Savu dzīvesveidu - gan tiesa tikai uz neilgu brīdi - bija mainījuši projekta „Pārmaiņu pārbaude" dalībnieki, un viņu piedzīvotais būs skatāma izrādē „Dirty Deal Teatro", ar ko piektdien festivāls tiks atklāts. Šīs izrādes dalībnieki augustā veica šādu eksperimentu - viņi simulēja situāciju, ka pasaules finanšu sistēma ir sabrukusi, un devās uz laukiem, uz Dzelzavas pagastu un 10 dienas centās izdzīvot, piedāvāto mākslu mainot pret vietējo cilvēku izaudzētajiem pārtikas produktiem, stāsta viens no eksperimenta dalībniekiem - dramaturgs Jānis Balodis. „Mēs devāmies uz laukiem un simulējām finanšu apokalipses situāciju, kad globālā finanšu sistēma ir sabrukusi, līdz ar to naudai ir zudusi vērtība un tā ir tikai papīriņi. Tad ir jādomā, kā tu vari paēst, un tad tu sāc mainīties ar lietām. To mēs arī laukos darījām. Mēs centāmies dzīvot ar tām iemaņām, kas mums ir kā māksliniekiem, cenšoties samainīt mākslu pret pārtiku, un paskatīties, vai tas izdodas vai neizdodas. Pēc tam šī iegūtā pieredze kļuva par daļu no izrādes, ko mēs rādīsim," norādīja Balodis.

Festivālā būs pirmizrāde arī jauno režisoru Paulas Prozorovičas un Viestura Roziņa interaktīvajai spēlei „Diena pēc naftas", kurā tiks simulēta nākotnes situācija, kad pasaulē beigusies nafta. Skatītājiem būs iespēja praktiski piedalīties pasaules kārtības veidošanā pēc naftas ēras beigām, kas prasīs vai nu taupīt vai izcīnīt jaunus resursus.

Festivāls piedāvās arī virkni ārvalstu projektu par līdzīgām tēmām. To vidū būs divas nīderlandiešu aktrises un režisores Detes Glashuveras soloizrādes, kurām impulsi gūti pavisam personiskā pieredzē. „Viņu krīze skāra ļoti tiešā veidā - viņas teātra trupai vairs netika piešķirts finansējums, un tas bija lūzuma punkts, kad viņa sāka domāt, ko tagad darīt un kas vispār ir nauda gan viņas dzīvē personīgi, gan vispār. Un  viņa ir uztaisījusi jau divas izrādes par naudu," ieskicē Kreicberga.

Glashuvera darbojas tā sauktajā „stand–up" žanrā, un viņas Rīgā piedāvātajās izrādēs centrā būs jautājumi - kā šī brīža naudas sistēma ietekmē planētu? Vai šai sistēmai ir alternatīva?

Festivālā piedalīsies arī britu režisors un dzejnieks Harijs Džailss, kurš skatītājus pieņems parādu konsultāciju seansos „Mūsu parādi", kuros veiks asprātīgu klientu parādu auditu. Savukārt norvēģu mākslinieks Amunds Šjēlie Svēns rādīs izrādi „Ekonomikas teorija nejēgām", kas būtībā veidota kā īsais kurss ekonomikā, jo kā uzskata Svēns - lai dominējošo finanšu sistēmu mainītu, pēc iespēja vairāk cilvēkiem ir jāsaprot, kā tā funkcionē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt