Vairāk nekā 100 gadus vecā luga atdzimusi 21.gadsmitā. Redzams gaumīgs glamūrs, eleganti tērpi un grims. Skaisti, bet tukši – scenogrāfs salīdzina lugas tēlus ar glancētajiem žurnāliem. Bet tieši personības detaļās skatītājam jāmeklē izrādes dinamika, jo stāstu veido nevis notikumi, bet tēlu iekšējā dramaturģija.
Krievu režisori to baidās ņemt, jo mūsdienām tā ir nedinamiska, tajā ir ļoti daudz literatūras, ļoti daudz vārdu, ļoti daudz teksta, ļoti daudz ideju, ideoloģijas,” skaidro Elmārs Seņkovs.
“Vasarnieki” ir jau trešā Seņkova izrāde Krievu drāmas teātrī, pirms tam īpaši augstu kā skatītāji, tā kritiķi novērtējuši jaunā režisora “Indrānu” iestudējumu. Krievu drāmā Seņkovs jūtas brīvs pats un ļauj improvizēt arī aktieriem.
Viņš ir ļoti mierīgs un inteliģents cilvēks,” režisoru raksturo aktrise Jekaterina Frolova. „Un es jūtos brīva ar viņu, un, kad es jūtos brīvi, es varu fantazēt, es varu kaut ko izdomāt, man strādā iztēle.”
Jaunu cilvēku veidota, izrāde organiski uzrunā mūsdienu skatītājus, kuri tāpat kā pagājušajā gadsimtā sapņo un meklē savus ideālus.
Mēs arī reizēm aizdomājamies, ko mēs atstāsim pēc sevis, ko es varu ietekmēt ar savu darbu, ko es ietekmēju, uzvedot vienu izrādi? Reizēm liekas, ka neko. Bet varbūt kaut ko ietekmēju,” spriež režisors.
Gorkija varoņi gan neko īsti neietekmē. Uzdod jautājumus, bet nerod atbildes. Zina, ko savā dzīvē gribētu mainīt, bet to nedara. Un tā arī paliek vientuļi un nelaimīgi.
