Zinaīda Zeltmate bija pirmā deju skolotāja un horeogrāfe, kas sāka mācīt dejot divgadniekiem un trīsgadniekiem. Mazās rociņas tā vien stiepās ap skolotājas Zeltmates kaklu.
“Viņa ļoti mīlēja bērnus, viņa bija ļoti strādīga, reizēm barga, bet pēc 24 sekundēm jau ļoti mīļa, viņa bija vienkārši talantīga,” horeogrāfi raksturoja viņas meita, “Dzintariņa” ilggadēja vadītāja Olga Freiberga.
Gadu lolota dāvana pašiem sev, tā par piemiņas plāksni savai pirmajai skolotājai, deju kolektīva “Dzintariņš” dibinātājai Zinaīdai Zeltmatei, saka gan bijušie, gan esošie “Dzintariņa” dejotāji.
“Mums prasīja, kāpēc nav dejotāju pārītis virsū, es saku – bet vai to vajag? Mums simbolizē josta, kuru skolotāja Zeltmate sāka. Pēc nu jau gandrīz 70 gadiem viņas kolektīvs vēl joprojām dejo un pastāv,” pauda “Dzintariņa” mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika.
Piemiņas plāksnes autors ir tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Valtis Barkāns. Viņš pats kā bijušais dejotājs saka – dejai un metālam ir daudz kopīga. Vijīgums un kustība ir Zinaīdas Zeltmates piemiņas plāksnes pamats.
“Viņa ir latviska. Viņa ir “Dzintariņa” aizsācēja.
Latviskajā jostā ir ceļš ievīts iekšā – “Dzintariņa” simbols. Pa to ceļu ripo un pati viņa it kā ceļa sākums būtu,” sacīja Barkāns.
Zinaīda Zeltmate veidojusi horeogrāfiju vairāk nekā 300 dejām, kas kļuvušas ne tikai par “Dzintariņa”, bet visas skolēnu deju svētku kustības klasiku.
